Vår tid er nå
Vår tid er nå
29. Marts 2008
- 29.3.08 05:02
- visi paši svešinieki -- vēsture atkartojas
-
0 rakstair doma
- 29.3.08 05:05
- es apzinos, kur es esmu - alise brīnumzemē
-
0 rakstair doma
- 29.3.08 10:57
- šorīt sapratu - cik mēs te esam daudz pie apaļā galda sesdienas rītā, kad visi sanāk uz kafiju un rīta cigareti
neticamā kārtā esmu vesela, nav ne iesnu, ne kā tikai tas klepus.
mazā davaij tikko pateica godīgāko un sirsnīgāko lūgumu: " mammīt, lūdzu, gribu krāmēties pa svešām mantām"
un līvai somā orķestris un zirnīši brokastīm
-
0 rakstair doma
- 29.3.08 11:37
- es savā panku krustmātes tērpā tikko iepazinos ar Ldavai tēti
-
2 rakstair doma
- 29.3.08 13:25
- kādreiz bieži domāju par zemūdens pilsētām
-
0 rakstair doma
- ne vienmēr var visu atcerēties
- 29.3.08 13:48
- maharadžam līdzīga gara auguma dāma
(šeit ir kā tādā trešāstāva dārza kafejnīcā)
un skaidrs - ir jāiet pastaigāties
možumu nevar zemē mest
-
2 rakstair doma
- 29.3.08 16:54
- atvērto logu diena
-
2 rakstair doma
- atrast mājas
- 29.3.08 21:48
- keitas skate bij fantastiska ar TIK ļoti piemērotu muzikas miksu viņas tērpiem un sajūtai, ka paspēju pārdomāt visu savu dzīvi, ar velti izniekoto laiku (lanch smējās, ka viņai tā esot pēc pārtusēšanas,tādas dzīves pārdomas)
TAS bij par: THE DREAMS COME TRUE un tur IR jāieliek viss spēks un darbs
(kur es tik bieži nostaigāju pa virspusi un brīnos, kāpēc citus nepaķer, ja nepaķer mani, kā tad pārējos, jo tas ir ūdenī iemsta akmens viļņi)
tik ļoti gribas paturēt to sajūtu ja vien vispār ko iespējams paturēt
-
0 rakstair doma
- 29.3.08 21:57
- savukārt ir arī paralēlā līnija
puisis T(tā viņu iesaucām) pēc izskata trenūzenes, skūts, līdzīgs dobermanim, ar kuru mēs vakarnakt gandrīz sakāvāmies, jo nepatikās kā uzmācas un uzvedas.
kaut kā tas tēls viņam bij nedraudzīgs un uzprasijās uz nepatikšanām
tikai liktenīgas nejaušibas nosargāja mūs no dūru kaujas, es pat jutu asins silto tecēšanu gar dūri un viņam ar vairs nebij spēka pieklājībai pret meiteni (jo kaut kā biju noorganizējusi lai apsargi izliek no meta kafē, bet citādi nebij iespējams)
UN
šodien mēs satikāmies skatē un visi bijām mesti, jo faktiski viena loka cilvēki, kuriem toč nevaidzētu kauties, stāvējām blakus un pīpējām un es minēju savējiem, ka man no viņa bail un viņš ka šodien vairs nekaujas.
tā lūk ar imidžiem, agresiju, uzvedību un mazo rīgu.
-
0 rakstair doma