13. Novembris 2007

• 13.11.07 18:22
• jo projām meklēju vārdus, tam, ko vakar sapratu par spēku, kas liek no rītiem celties un iet pasaulē, par dažbrīt visai nepamatotu ticību rītdienai un dzīvei, kas rodas no mīlestības (ticības, cerības, mīlestības) (lai ari banāli)
  
  noskatijos (pat līdz galam ne) filmu "rožainā dzīve" - cilvēkam tomēr ir jābūt mazliet ķertam un nesaistītam ar realitāti, lai varētu izdzīvot un par to pārliecinos arvien biežāk.
  
  jūtu ari ka tas ko gribu pateikt ir spēcīgāks un ietilpīgāks par iespēju sajūtu nodot tālāk, bet vismaz mēģināju :)
  
• 5 rakstair doma