Vår tid er nå
Vår tid er nå
10. Oktobris 2007
- 10.10.07 14:13
- sildu rokas pie datora
-
2 rakstair doma
- .., but i am still alive.. (J Cash)
- 10.10.07 22:47
- sēžu virtuvē pie apaļā galda (sēžam abas ar lili) un vakarējam, deg svece un datormuzons. mājās atnāk kaimiņš ar draugu, kurš ness līdzi armoņikas. arī dzīvoklī ir auksts un tas, ka katru vakaru līst, ir pilnīgi normāli.
no kinošņikiem vairāk nav ne vēsts, it kā mēs paši kādu vakaru būtu sajukuši prātā, visu šitā salikuši un pēc tam aizmirsuši un tagad brīnamies, kāpēc tā.
-
0 rakstair doma
- 10.10.07 23:04
- to visu iesāku rakstīt tāpēc, ka šovakar pieķēru sevi pie pārsteidzošas, sen nebijušas sajūtas. šausmīgi sagribējās mājas mieru un lili blakuss, bet taču vēl nesen trešdienas bij pulkveža vakari vai vismaz aliņš kubā vai kā savādāk. izskatās gadalaiku maiņai ir ievērojama ietekme uz psihi. drīz iespējams pieķeršu sevi laukoss pie atvērtas krāsns mutes lasām sen izlasīt nolemtās grāmatas un aiz loga snigs balts sniegs.
-
0 rakstair doma
- ..ņe ujdu i ņe astanos budu prosta vozļe vas..
- 10.10.07 23:24
- atradu uz desktopa unknown album ar unknown trekiem 14mit un nolēmu noskaidrot, kas tas ir pēc pirmā vēl neko nevarēja saprast, bet otrais atdzīvināja atmiņas. izrādās tā ir čičerina, kuru piepēlēja sim, teikdams ka viena meitene likusi klausīties, jo dziesmas viņai asocējas ar viņu. klausos un cenšos iebraukt tai domu gaitā. taču nonāku vienīgi pie pati savām pārdomām par satiktiem cilvēkiem, kuri ienāk pārvērš visu mazliet savādāku un pazūd. jāatdzīst, ka attiecības vispār man liekas ļoti pārejoša un mainīga lieta, jo tas ir kā braukt vilcienā, kur mainās blakussēdētāji un ainava. ik pa brīdim ceru ka ir iespējami ceļabiedri (un gribas to cerību saglabāt) tomēr nesāpīgāk ir būt sava ceļa gājējam.
ja kāds varētu pierādīt pretēju!! tas ari ir tas par ko cepjos un dzērumā bojāju pasākumus saviem labākajiem draugiem, bet viņi jau nevar neko man pierādīt, jo katram sava gaita.
-
0 rakstair doma