20. Janvāris 2006

• kā tuvāk sanāk tālāk:
• 20.1.06 17:48
• iespējams esmu gribējusi visu notikumu virkni.
  vai iepriekš nojautusi - cilvēks jau var lēkāt kā grib, bet viņa ceļš ir skaidri nojaušams neitrālam vērotājam no malas.
  tomēr sāpīgais tika nolikts malā (aizsūtīts telefonziņā)
  nevar jau gruzīties mūžīgi par otra iegribām, neskaidrību, nespēju izvērtēt savas jūtas un prāta apsvērumus, pagātnes pieredzes un visu visu.
  nevar jau gruzīties par to, ka ir noticēts, tam kam ir gribējies noticēt.
  ir spēles, kurās, pēc definīcijas, iesaistīties nevar būt laimīgi (neviens) vismaz saglabājot savu ego.
  
• Mūzika: grebenščikovs
• 0 rakstair doma

• 20.1.06 20:54
• tagad par to visu man gribas smieties tā lai mazi mirdzoši gabaliņi no debesīm krīt.
  un iedomājoties viņa seju, aiz tās redzu tukšumu un nesaprotu kā varēju tik daudz gribēt tik maz dot un brīnīties ka tā.
  cilvēki nāk un iet un mūzika paliek.
  skaisti ir tie mirkļi, kad Dieviņš ir DJ.
  
  tā atrast var tikai sevi :)
  
• Mūzika: soma.fm
• 0 rakstair doma