18. Jūlijs 2005

• dievzemīte
• 18.7.05 14:27
• par to, ka notikumi atnāk un paši iekārtojas un atliek vien tos piedzīvot.
  kādu brīdi jau biju šaubijusies vai izdosies nosvinēt dz.d. nesvinot.
  izdevās ar ašu piedāvājumu piektdienas vakarā braukt uz gotlandi - tur riteņot cik nu spēki ļauj to salu aptvert. šorīt tik astoņos atgriešanās.
  dzert karstu šokolādi pie trolīšu muminu cienīga koka galda zem ābeles ābeļdārzā, kas iekārtojies kādas baznīcas drupās, kur ļauži nāk kopā ar bērniem un suņiem iemalkot svētdienas rīta kafiju, sasveicinoties ar kaimiņiem un lasot rīta avīzes. Kaut gan, kas gan var notikt uz salas, kur visi dzīvo mierīgu, koptu, pārticīgi/pieticīgu dzīvīti.
  pilnas ceļmalas magoņu un zirgu, un laipnu autobraucēju.
  bet naktī visa visbijas krastmala pārvēršas par pulkvedi, tb u.c kopā - milzīgs daudzums iereibušu zviedru jauniešu.
  helihopters kurš nosēžas gandrīz uz galvas, par ko ir jāapstājas un jābrīnas, lai r. iestriektos no aizmugures un lidojums, pārbiedējot divus zviedru puišus, jo esot izskatijies labi (piedevām vienmēr sasitu vienu un to pašu celi - kreiso ;))
  pilsētas atklājas naktīs.
  
• 0 rakstair doma