20. Jūnijs 2005
- 20.6.05 21:50
- tajā martas staņas istādes atklāšanā es pēkšņi saprātu kā es jutīšos savās bērēs, un vēl bij sajūta, ka tautasdziesma skuju svārkos ir palikusi ārpusē.
divi veci kungi dzēra vīnu sinkroni apsēdušies zem kādas planšētes.
un visa tā nenovērtēšana un neatdzīšana.
un tie stāsti: kā mēs kopā ...
bet tās mājas jau paliek un darbojas un kļūst ar vien labākas, tātad ir iespējams aiz sevis kaut ko atstāt, labu. - 0 rakstair doma