- 8.2.22 09:58
-
Kaut kāds murgs! Sāpīgi lasīt, ka tādi paņēmieni tiek arī izmantoti mūsdienās. Pirms gada uz laiku strādāju parastā valsts dārziņā. Lai gan nepilnības bija (bērnu audzināšanā kļūdas gadās katram), tomēr brutālas un vardarbīgas audzināšanas metodes nemanīju. Uz grupiņām nāca novērotājs-psihologs (ar vecāku piekrišanu). Vienkārši sēdēja, vēroja, neiejaucās. Sarunas un secinājumi pec tam. Tas noteikti bija palīdzoši, jo neviens bērns nav kaut kāds briesmonis.
Līdz ar to bija vieglāk gan audzinātājām, gan tā saucamajiem sarežģītajiem bērniem. Problēma varētu būt ar bērnudārzu pieejamību bērniem, kas nav neirotipiski (brālim pateica, ka viņa dēls dārziņam nav piemērots, jo pirmajā dienā vēmis, ārdījies, ieteica mājmācību). Varbūt risinājums būtu tajā, ka grupiņu skaits mazāks? Atbilstoša pamatapmācība arī. Kvalifikācijas celšanas kursi taču bērnudārzos regulāri notiek.