- 19.6.20 17:05
-
Stratēģijā daudz kas var būt *ieplānots*. Ja nekļūdos, jau astoņdesmitajos pieņemtajā stratēģijā bija ieplānots ziemeļu un dienvidu šķērsojums un dienvidu šķērsojuma savienojums ne tikai ar Jelgavas šoseju, bet vēl tālāk, līdz Lielirbes/Ulmaņa krustojumam. Un cik daudz no tā visa un pēc cik ilga laika ir uzcelts?
Es neesmu nekāds baigais pilsētplānošanas guru, bet man izskatās, ka ātrgaitas dzelzceļa stacijas parasti cenšas ievilkt pilsētas centrā (gan Eiropā, gan ASV, gan Japānā). Lielā mērā tāpēc, ka, ja dzelzceļa stacija atrodas tikpat tālu no centra kā lidosta, tad tam dzelzceļam zūd daļa no priekšrocībām pret gaisa satiksmi.
Torņakalna vēsturi arī baigi nezinu, bet vai tad nav tā, ka tie tilti (vismaz daži no tiem) ir uzcelti reizē ar dzelzceļa būvēšanu un kalna norakšanu lai dzelzceļu tur varētu uzbūvēt?
Kādus deviņpadsmitā gadsimta beigās iespējamus šiem tiltiem alternatīvus satiksmes risinājumus tu vari iedomāties? Norakt vēl lielāku daļu kalna un ierīkot pārbrauktuvi?
Un par ko īsti šobrīd ir tur tā sāpe? Nevis par vēsturisko tiltu nojaukšanu, bet par vēl kādas kalna daļas norakšanu uz privātīpašumu un ielu rēķina? Sorrī, es neesmu aktuālo plānu redzējis un nezinu kur meklēt.