Vēl no pēdējā laikā skatītām filmām ļoti patika
"Vendija un Lusija" (Wendy and Lucy, USA, 2008). Stāsts par meteni Vendiju, kas klaiņo apkārt ar savu suni Lusī un meklā kādu gadījuma darbu, viņas dzīve aizrit vientulībā un tad piepeši suns pazūd, bet atrisinājums ir kā psiholoģiska atklāsme.

Nesen redzēju itāļu režisora Nani Moreti filmu "Dēla istaba" (La Stanza Del Figlio), ļoti uzrunāja, stāsts par ģimeni, kura pārcieš dēla zaudējumu un cilvēki pakāpeniski mācās atbalstīt viens otru nevis piekasīties pie sīkumiem un norādīt citiem, kas jādara savādāk.