kapēc..?
« previous entry | next entry »
Jul. 3rd, 2008 | 10:38 am
cik tas ir vienkārši.. izdarīt gājienu un vēlāk pateikt, ka neko neatceries, jo esi bijis "komā". bet kā lai šajā situācijā jūtas otrs cilvēks? nodots. apmulsis. neizpratnē. kā muļķis, kas skrējis pakaļ ilūzijai cerēdams, ka tā varētu izrādīties patiesība, realitāte..
mēs parasti savās domās visu izveidojam ideālāku nekā tas izvēršas īstenībā. sapņos viss ir simtiem reižu pārdomāts, situācijas izspēlētas neskaitāmas reizes ar visdažādākajiem pavērsieniem. bet kad tas viss nonāk līdz realitātei, domu gājiens pārraujas, tevi vada esošas notikums nevis iepriekš izplānotais scenārijs. un kā parasti, kad viss ir beidzies, tu sāc aizdomāties, kā notikumi būtu risinājušies, ja kaut kas būtu izdarīts savādāk, pateikti citi vārdi, pateikti kaut kādi vārdi.. bet laiku atpakaļ neatsauksi.. izmainīt jau vairs neko nevar.. viss ir beidzies pat vēl nesācies. un atkal ir tā žņaudzošā tukšuma sajūta. atkal ir vientulība.
bet paliek atmiņas. atmiņas par to, kas varēja notikt, bet nenotika..
mēs parasti savās domās visu izveidojam ideālāku nekā tas izvēršas īstenībā. sapņos viss ir simtiem reižu pārdomāts, situācijas izspēlētas neskaitāmas reizes ar visdažādākajiem pavērsieniem. bet kad tas viss nonāk līdz realitātei, domu gājiens pārraujas, tevi vada esošas notikums nevis iepriekš izplānotais scenārijs. un kā parasti, kad viss ir beidzies, tu sāc aizdomāties, kā notikumi būtu risinājušies, ja kaut kas būtu izdarīts savādāk, pateikti citi vārdi, pateikti kaut kādi vārdi.. bet laiku atpakaļ neatsauksi.. izmainīt jau vairs neko nevar.. viss ir beidzies pat vēl nesācies. un atkal ir tā žņaudzošā tukšuma sajūta. atkal ir vientulība.
bet paliek atmiņas. atmiņas par to, kas varēja notikt, bet nenotika..