(no subject)

Jun. 12th, 2007 | 01:44 am

tikitonaš jau gandrīz divi naktī. to ka ir sesija un pie tam vēl to, ka tā drīz vien būs čuššš, esmu apjēgusi jau sen. BET.. kapēc smadzenes to, ka šī ir pēdējā iespēja nedaudz tām pakustēt un vairāk pamācīties, nespēj pieņemt? mājās dirnu jau veselu nedēļu un pierakstus vai kādu mācību grāmatu atveru labi ja uz kādu stundiņu, pārējā laikā.. liekas, ka laiks būtu liederīgāk iztērēts, ja es prosta būtu blenzusi griestos..
to, ka kko vajadzētu mainīt dzīves uztverē, apzinos.. bet liekas, ka teiciens "vecam sunim jaunu triku neiemācīsi" ir patiess..
mainīties ta negribās..

gluži kā ēna seko tā sajūta,ka beigās tak tomēr viss būs labi..

Link | paburbuljot {1} | Add to Memories


(no subject)

Jun. 12th, 2007 | 02:24 am

kad šķiet, ka nu viss ir bezcerīgi, smadzeņpots tomēr parāda, ka ir kko vērts.. nolēmu pačekot, kas notiek saitā, kurā nebiju rādījusies vairāk kā gadu. kā par brīnumu, atcerējos gan loginu, gan paroli. visvairāk jau tomēr nošokēja tas, ka tie vēl bija derīgi..

pašiedvesmai.. no informācijas tīmekļa putekļiem izvilkti daži gara darbi..


*

ziema un nakts..
kaa vientuljsh koks
kalna galaa
taa dveesele garo
shai saulee
tai dziives vairs nav
taa vientulja balo
starp divaam sauleem
taa vientulja kliist
un patiesaas beedaas
tai asaras liist
taa seeriigi
paari pasaulei kliist
un raugaas
kaa paareejaas dveeseles
sliikst...



**

uz palodzes bija doma par Tevi,
bet uzpuuta veejsh un taas vairs nav.
paliek tikai atminjas sirdii,
kas leenaam to smacee un zjnjaudz..

man bija, ko staastiit,
kad pasaule jautaaja par to,
ko es juutu,
bet es kluseeju..
deelj baileem es kluseeju,
taas mociija man.
taas mociija mani kaa toreiz taa veel tagad.

bailes un nezinja kaa dziivot taalaak..

doma par Tevi bija glaabinjsh mans,
bet veeja elpas dziita nu zudusi taa,
tik atminja sirdii veel siltumu glabaa..

Link | paburbuljot | Add to Memories


(no subject)

Jun. 12th, 2007 | 03:48 am

iefascinē.. pilnīgi tā, ka aiz laimes varētu kautvai kedas atmest.. jau kuro nakti eju uz pāris stundiņām atslēkties laikā, kad ārā jau sāk kļūt gaišs.. sāk jau pārņemt sajūta, ka nakts vispār nepastāv.. ir tikai spoža saule dienas vidū un drēgns krēslas laiks.. ja vēl tikai nomoda laiks būtu pavadīts lietderīgāk, tad par šādu diennakts kārtību esmu pat ļoti par. naktīs var mierīgāk strādāt.. nav tik daudz cilvēku, kas traucētu..

Link | paburbuljot | Add to Memories