|
[24 Nov 2006|11:42am] |
|
labrīt, šorīt ar mani var baidīt bērnus. atkal esmu sasniegusi "nesmuks un ļauns" ass punktu, no kura jau grūti atgriezties. situāciju bez kosmētikas, cipariem nosētu seju un nātreni pret lielāko daļu no tā, par ko skaitās normāli runāt. tikko uzkliedzu un laikam aizvainoju kolēģi, kas nāca aicināt mūs uz "es par mieru" pasākumiem. aizejot novēlēja man sapūt savos sūdos. ok.
|
|
|
[21 Nov 2006|12:31pm] |
|
vai tad tiešām pasaulē nekā nesmuka vairs nav atlicis
|
|
|
[21 Nov 2006|12:28pm] |
|
es nevienam nepatīku, bet man arī neviens nepatīk.
|
|
|
[13 Nov 2006|04:35pm] |
sociofoba vai neglīteņa naids nekad nevar būt īsts. tas ir nožēlojamāks par to, ja šis cilvēks plēstu dirsu pušu meklēdams mīlu un draudzību.
kaut ko vērts ir tikai skaista, veiksmīga un komunikabla cilvēka naids. (manējais)
|
|
|
[13 Nov 2006|04:13pm] |
es teicu, I'm healed? pūstošie locekļi ir nogriezti un orgāni izoperēti, saliku zobus, sāku strādāt un regulāri pisties, izgreznoju savus invalīdratus ar ozolu vijām un braucu barot pīles kanālmalā. mani varētu saukt par daudzmaz laimīgu cilvēku. neregulāras fantomsāpes neskaitās.
problēma ir tāda, ka ļaunums nekur nepaliek: tikko novērsies no manis, tas pavērsies pret visu apkārtesošo, kā rezultātā brīžam ir grūti dzīvot aiz naida. traucē vispārējs kvalitātes trūkums un stulbums, un izraisa šausmīgu agresiju, vecumam un sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošu. vakar, teiksim, gandrīz sāku histēriski kliegt uz forum cinemas zālē esošajiem idiotiem, kas smējās par tikpat idiotisku filmu. šobrī sēžu un dusmās vāros, klausoties grupas fleur mūziku, šeit domāju konkrēti dziesmu vārdus. kā var kaut ko tik idiotisku un sekli gotisku izdomāt. riebjas cilvēki bez dzīves enerģijas, tādi katatoniķi, visi, kas netiek galā ar savām depresijām un grimst apātijās, neko nepieprasa, klusē un cieš un aprunā aiz muguras, tā vietā, lai normāli pajūgtos un pagruzītos, uzrīkotu destroju. nē, vāri cilā rokas kā baltus spārnus. gribas ar zābaku izšķaidīt viņiem sejas.
|
|
|
[01 Sep 2006|11:59am] |
|
skatos vecas fotogrāfijas. ja mēs būtu sevi redzējuši no malas, cik nožēlojami idiotiski izskatījāmies, būdami laimīgi. meitenes, kurām smaidot ir redzamas smaganas līdz smadzenēm, nav nekāds izņēmums. visi, visi jūs esat tādas meitenes.
|
|
|
[13 Jul 2006|04:09pm] |
esmu atradusi savu sapņu vīrieti - ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pierro
|
|
|
[04 Jul 2006|01:48pm] |
bērnībā man bija bail iet peldēt jūrā, jo baidījos, ka zaļās aļģes čuriņā saies. tā vienmēr arī notika. šobrīd liekas, ka tas bija brīdis, kad viss sākās.
neko nerakstīju, jo uz kādiem diviem gadiem biju izveseļojusies un kļuvusi nedaudz glītāka, vai, drīzāk, saslimusi. tad bija tā, es biju aizmigusi, bet viena acs bija palikusi pusvirus. viņš pamodās un ieskatījās manā sejā, starp pavērtajiem plakstiņiem, viņam pretī lūkojās vairāki bālgani tārpi ar sarkanām acīm. viņš riebumā atrāvās, piecēlās un aizgāja, atstājis zīmīti "sakārto istabiņu". tā vietā zaigojošā ziepju kārta pārplīsa, un apakšā ir svaiga, vietām iepuvusi gaļa, sajaukusies ar zaļajām aļģēm. entropija apsteigusi prieku, mīlestību un citus sociālus pārpratumus, mēnešreižu princesīte ir atpakaļ, tikpat spitālīga kā parasti, dzin, dzin, nešķīsts, nešķīsts.
|
|
|
[13 Nov 2005|12:09am] |
|
smaganas jau jēlas, starp zobiem - iekaisumi, bet tas man netraucē turpināt ēst. gaļu un ābolus, pārcilvēciskos daudzumos, galvenais, ka viss, ko apēd, uzreiz sāk sāpēt.
|
|
|
[08 Sep 2005|11:08pm] |
cik jau dienu, kopš neesmu pamodusies ar nevienu labu domu. dažkārt jau pamostos un viss man riebjas un neko nevaru izturēt, pilnīgi viss kas dienas laikā notiek. citreiz dienas vidū kaut kas sabojā visu pārējo, un tad riebums ir līdz naktij. visvairāk riebjas cilvēki. tas, ka viņi ir tik stulbi un sekli. vieni vienīgi mietpilsoņi un aizspriedumu vergi visapkārt. vieni vienīgi mīlestības mācību piekritēji, kas mēģina mierināt un draudzēties, nezinot, ka tas saasina manu slimību. vakar nācās piedalīties 3 sab. pasākumos un vienā dvēseliskā sarunā, nezinu, kas man pēdējā laikā riebjas vairāk un sagādā lielāku paranoju. man riebjas emocionāla tuvība. mani riebjas fiziska pieskaršanās, tādēļ arī nevaru nodarboties ar seksu, arī ja nu gadījumā uzrodas kāds idiots kas varētu bāzt savu pimpi riebuma un depresijas ņudzekļa pašā sirdī. ja gadījumā kādu interesē ārējie apkārtmēri. pēdējā laikā pateicoties ienākumu līmeņa augšanai ir uzlabojies mans āŗējais veidols un pašapziņa, diemžēl arī paranoja un riebums. kā gan es varētu pisties, ja tas, kas atrodas virspus un apakšpus pimpja man riebjas un garlaiko. man virs deguna ir iegūlušās četras riebuma krunkas, jo nepārtraukti deguns raucas kā sūdi ieraudzījušai, lai arī patiesībā uz ielas esmu satikusi kādu paziņu.
kā man ar veselību? šajā laikā esmu zaudējusi 2 zobus, viens iekšā vēl pūst un ņudz, man nekas neriebjas vairāk par zobārstu.vēdera izeja - slikta, celulīts - entropija, veģetatīvā nervu sistēma - totālā dirsā, atkarības - trankvilizatoru un antidepresantu kokteilis, alkohols, nikotīns, pornogrāfija, internets, sejas furunkuļi- atkal ziedos. priecīgu dieniņu cibiņ.
|
|
|
[11 Aug 2005|12:09pm] |
|
meditējot apdirsos
|
|
|
[23 Apr 2005|03:01pm] |
|
kur tad ir tie jūsu cīruļi, nožēlojamie pavasara atavisti? neviens nedzied, visiem lauzti mugurkauli, guļ peļķēs un laiž asiņainus burbuļus
|
|
|
[24 Feb 2005|10:37am] |
|
nezinu nezinu cik ilgi biju gulējusi bet kad pamodos kaunuma apmatojums bija izaudzis cauri zeķubiksēm un svārkiem
|
|
|
[11 Feb 2005|11:44am] |
|
starp citu man ir atklāta jauna slimība - seja ir pilna ar dzīvniekiem, kas zem ādas savācas baros un veido furunkulus, strutu pumpas, kas sāp un paceļas, norimst atkal sāp paceļas, bet uz āru neiznāk. šāds sabiezējis sāpīgs kunkulis turas aptuveni mēnesi, pēc tam ādā paliek bedre. viņi man dzīvo arī acīs, acis ar spirtu svēpēt nedrīkst, līdz ar to, kā tik es uzvaru tos, kas ir sejā, tā tie kas dzīvo acīs rāpo uz seju, tātad šī cīņa nekad nebeigsies. never shall we part sweet darling.
|
|
|
[11 Feb 2005|11:43am] |
|
no rīta pamodos ar zobiem noēstiem līdz smaganām, visu nakti biju vēmusi sev mutē dažādas skābes, turpretī naktī viņš atnāca pie manis, pārzāģēja krūšukurvi pa salaiduma vietu virs saulītes, nedaudz papleta ribas, iebāza roku un viegli glaudīja man sirdi
|
|
|
[05 Feb 2005|10:43am] |
|
ir ļoti veselīgi izurbināt galvaskausā nelielu caurumu un ar salmiņu nosūkt karsto šķidrumu, kas uzkrājies brīvajā telpā
|
|
|
[11 Jan 2005|05:30pm] |
|
tumsa uz rokām un kakla atstāj tādus pašus netīri brūnganus pigmenta plankumus kā vecums
|
|
|
[11 Jan 2005|10:57am] |
šodien domāšu par mirušu politiķu, dziedātāju un rakstnieku kauliem.
labi, varbūt apžēlošos un iedomāšos arī par kādu miesas strēmelē iekārtu gaļas kriksīti.
|
|
|
[14 Dec 2004|09:41pm] |
|
redzēju sapnī dievu, visa viņa seja bija nosēta aukstumpumpām
|
|
|
[08 Dec 2004|05:20pm] |
mutē sastāvējušās smaida garša, smaida līķa suliņa
nav brīnums, pēc visas tās draņķības
|
|