|
[06 Dec 2004|12:30am] |
viņām abām bija gari, ierudi mati, man vienmēr bija tumši, īsi. tie bija viņu abu mati, kas aptuveni mēnesi pēc tam bija savēlušies gļotainā kunkulī un aizsprostoja vannasistabas trubu, ar melno vampīru dabūju kunkuli ārā, visu draņķību izsūkāju un matus vemstīdamās noriju, es domāju, tas vēl aizvien ir man kuņģī.
savukārt viņš vienmēr atstāja uz poda malas urīna pili. tā nebija nožuvusi tajā dienā, kad atbraucu no gaiļezera morga, kur man vajadzēja viņus atpazīt. pie urīna piles piespiedu vaigu, pieri, ausi, aci, mēli, un tad arī lāses vairs nebija.
|
|
| sakarā ar adventes tuvošanos |
[26 Nov 2004|11:09pm] |
|
piedod, lielākā daļa civilizācijas un cibas, ka es neesmu pilnīgi stulba
|
|
|
[14 Nov 2004|06:29pm] |
mīļās sievietes!
ja jūs kādreiz sagrābj bailes, ka jūs pēc dažiem gadiem vairs nebūsiet skaistas un jūs neviens nemīlēs, tādos brīžoos jānostājas spoguļa priekšā, jāievelk elpa un jāsaka:
es jau tāpat neesmu skaista un mani jau tāpat neviens nemīl
hehehe
|
|
|
[01 Nov 2004|01:01pm] |
|
tur apakšā ņudz tārpi
|
|
|
[18 Oct 2004|04:51pm] |
|
galvaskauss ļum kā reņģes vēders
|
|
|
[30 Aug 2004|10:17pm] |
ir tādas dienas, kad aiz seksuālās spriedzes nevaru paiet, vissliktāk ir tas, ka šī spriedze traucē domāt par nāvi, par vienīgo, par ko man pašlaik būtu tiesības domāt.
puvuša putna sonāte tāda ir mana iekāre, bet man riebjas sev pieskarties, pat uzliekot roku sev uz vēdera kuņģī sagriežas nelabums un sāk sāpēt galva.
deniņi atkal struto
|
|
|
[07 Aug 2004|02:20pm] |
drogām logā rakstīts: lielā vasaras izpostīšana
kolēģi
|
|
|
[04 Aug 2004|11:22pm] |
šodien pamanīju, ka cilvēkiem vidū acīm ir melnums, tātad no turienes viņi pūst
un pelnutraukā man ir cilvēka galva
|
|
|
[01 Aug 2004|04:45pm] |
un viss ir spazmatiski, rokas kājas raustās, mute šķobās, mēle krampjaini lokās
saule pulsē kā milzīga augoņa strutainais gals
vemju
vemju
|
|
|
[31 Jul 2004|05:13pm] |
dienas ir kopošanās ar dzīvniekiem, melnas, un asins krāsā, ja stiprāk pārplēš
naktīs rādās baltas kāzu kleitas
|
|
|
[19 Jul 2004|08:05pm] |
tagad gribētos vienkārši nomirt,
viss ir nokārtots
bet, protams, neko nedarīšu
|
|
|
[19 Jun 2004|02:09pm] |
|
nekas, viss ko es par to atceros tāpat ir tikai tas, kā viņš iespieda galvu man vēderā un izēda iekšas
|
|
|
[19 Jun 2004|02:06pm] |
|
cilvēki mīl dzīvniekus un mazus bērnus tikai tāpēc ka viņi ir dumji un nespēj pretoties
|
|
|
[18 Jun 2004|12:29am] |
cilvēki tēlo interesi viens par otru lai dabūtu seksu
esmu ļoti nogurusi aktrise
|
|
|
[30 May 2004|12:04am] |
|
piezagties pasaulei peļķē sēdošai un iebļaut ausī: mirkli, tu esi pēdējais mēsls
|
|
|
[28 May 2004|11:33am] |
skaistums man neturas virsū, nolobās un nokrīt kā olas čaumala. vakar atbraucu no slimnīcas, mana vecā māte, kas parasti mani ienīst, bija izdomājusi - ņems mani līdzi uz kaut kādu balli, penmsionāru saietu, atnāca pie manis uz dzīvokli, atnesa kleitu, ko man uzšuva uz manas meitas bērēm. protams, citu izejamo drēbju man nav. uzvilka man mugurā, iesmērēja padusēs dezodorantu, man vispār nebija spēka ģērbties, arī pretoties nebija. uzlika mani uz krēsla, aizkrāsoja augoņus uz vaigiem, visu laiku purpinot par to, kā es esmu nolaidusies, uzvilka man kājās savas kurpes, skatījos spogulī - ja sakrata galvu, liekas, sievietes siluets.
ejot uz saietu vaigi sāka niezēt, nokasīju pūdera kārtu, palika aiz nagiem, viens no augoņiem sāka asiņot. kurpes spieda, laiku kritu nost no papēžiem, kājas griezās uz iekšu, kleita savukārt griezās ap vidu apkārt, esmu zaudējusi kādus 10 kilogramus kopš tā laika. galā paskatījos kultūras nama spoguļos, dzeltenajā gaismā izskatījos pēc spoka, melni loki zem acīm, grubuļaini, nosmiņķēti vaigi, distrofiskas rokas lencīšu kleitā, bet kleita - kā spoka kostīms sagriezusies vērpetē ap vidu. ballē pensionāri dejoja, kad paskatījās uz mani, uzreiz sarāvās un kaut ko sačukstējās, bet mamma raudāja. es sēdēju pie lašmaizīšu šķīvja un kārtīgi liku iekšā. ēdiens man iekšās turas. bet skaistums gan neturas virsū, nolobās un nokrīt kā olas čaumala.
|
|
|
[19 May 2004|12:32am] |
menstruāciju laikā arī mutē vecu, melnu asiņu garša
nevaru panest savu smaku, vai ir kādas zāles pret menstruācijām.
turklāt līdz vemšanai kaitinoši atgādina arī to, kam esmu domāta
sūdu
|
|
|
[14 May 2004|02:09pm] |
|
atvērt apakšstilbus ar vienu naža griezienu, visā garumā, un iekaisīt melnzemi ar minerālmēsliem, izaugs suņu sēnes, viņām garšo asinis.
|
|
|
[10 May 2004|11:11am] |
|
kuņģis čūlo no jūsu salkanības, pavieglās savstarpējās aplikšanas, atvērtība komentāriem, jautriem stopēšanas ceļojumiem utt., pietiek ka tas viss mani moka slimnīcā un mājās. gribu satīties tumsā. tāpēc atvainojiet, bijušie draugi, dodiet man jaunus vietā.
|
|
|
[10 May 2004|12:02am] |
pietiek tikai mani destabilizēt, kaut ko uzbraukt, kā acu priekšā rādās izplūduši, dzelteni plankumi un aizverot acis, smadzeņu augšstūrī ņudz melni skorpioni. un pašai pilnīgi skaidrs: šizofrēnija, pazūd robežas un kocepcija.
a citādi ikdienā aizmirstas. viss, ko te rakstu.
iesakiet man draugu, kurš ir tikpat ļauns un neglīts, es gaidu.
|
|