ābeles zaros var šūpoties līdz saplēstam rokām un uzšķērstām paceles locītavām
vecā pirtiņa egļu aizvēnī čuč
es kādreiz domājos (un mēs ar māsu spēlējām, jā, jā, tai pašā ābelē!) esam vēju pavēlniece - palagam striķi pa vidu, saloka uz pusēm, apsienās un ir svārki līdz zemei kā karalienei. ja paliek auksti, var uzcelt virsējo pusi uz pleciem kā apmetni
bet var arī skriet pa aleju kā kuģis, balta bura piepūtusies aiz muguras, un kliegt - pilnu tvaiku!
es gribu, lai Tu priecājies:)
paldies, ka Tu priecājies:)

(Reply to this) (Thread)

ha ha ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labrītiņ!
man baigais prieks, ka Tu mani neņem nopietni:)
es nezinu...
vai vēl vajag
bet man bija (un ir, laikam) sajūta
es nezinu, kā te mēdz darīties...
es...vai cilvēki te satiekas, nu, tā, tieši acēs?, lai var aptaustīt, saost...
nu, gan jau saproti, ko es ar visu šo gribu/mēģinu (lai gan es pate nesaprotos:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mjā. man te ir daži tuvi cilvēki, kurus vienmēr prieks satikt un apostīt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
njā, Tu veiksmīgi izlikies mani nesaprotam:)
o.k.:)

(Reply to this) (Parent)