Tas raksts ir WOW. Simulēt sociolōģiskus eksperimentus ir spēcīgi, bet nu ok. Korektai simulācijai ir nepieciešams atbilstošs modelis. Modeli varētu izzīst no statistikas, bet nevar tak bāzt vienā maisā dzelžus ar filozōfiju, tad tev nekādas cmuxas līknes ar R>0.5 nebūs. Dažādos zinātnes novirzienos BS īpatsvars var kardināli atšķirties. Savukārt, ja tiek veikta rakstu tematikas (nozares) atlase, tad tas ir čerīpikings un tā nav zinātne, ja tas netiek skaidri norādīts. Te var gari un plaši diskutēt par metazinātni.

Ja pieņemam skalu no brutāli-eksaktām inženierzinātnēm līdz brutālai teorētiskai vāvuļošanai kas ir filozōfija un teolōģija, piemēram:
inženierija -> fizika -> ķīmija -> biolōģija -> medicīna -> psiholōģija -> (meta)filozōfija -> sveiD
Tad, jo mazāk eksakta (teorētiskāka) ir joma, jo vairāk vietas interpretēšanai un biasiem. Tu vari strīdēties par Korānu; tu vari strīdēties par (un reizēm ar) Vitgenšteinu; tu vari strīdēties par to, vai gēna ietekme uz šizofrēniju ir statistiski pārliecinoša vai nē; tu vari strīdēties par to, kā proteīni locās; tu vari strīdēties par eksperimentu rezultātu skaidrojumu, bet tu nevari strīdēties pret faktu, ka atkārtots korekts eksperiments noved pie viena un tā paša rezultāta. Tu nevari strīdēties pret faktu, ka papīra tilts nenoturēs vilciena svaru.
Eksaktajās zinātnēs ir tak 6 sigmas, atkārtojamība un pielietojamība speciāli lai atbrīvotos no biasiem. Protams, materiālais spiediens no institūcijas (finansējuma atņemšanas draudi) liek publicēt pusgatavus vai pilnīgi absurdus rakstus.

Izskatās, ka raksta autōrs spriež pēc savas jomas (medicīnas metazinātne?). Jomas, kurā nav skaidru un cietu atbilžu, kura balstās uz statistiku un tās interpretāciju. Kautkad kautkur jau rakstīju par problēmām ar med publikācijām un med-zinātni kā tādu, bet laikam ne pie sevis. Vajadzēs piesēsties un apkopot

(Reply to this) (Parent)