| |
[Dec. 18th, 2010|02:17 am] |
nodzīvojis 4 dienas skaidrā sapratu, ka man smadzenes, uztvere un atmiņa uz pohām strādā labāk. Skaidrā joprojām nespēju atšķirt nomoda faktus no miega faktiem. Pohas, par spīti tam, ka nav patīkamākais stāvoklis, tomēr novelk pie zemes, atgādina, ka esi dzīvs. Arī gulēt mazāk vajag, nekā skaidrā, ja zini mēru. Vienīgā problēma ir pašpaļāvība.
Varbūt vajag pa jaunu iemācīties dzīvot skaidrā, mēģināt iemācīties sadzīvot ar sevi un apkārtējiem? Varbūt, bet vai tas ir tik vitāli nepieciešams? |
|
|
