| |
[Oct. 17th, 2010|05:08 pm] |
Iedomājies sevi pilnībā – kas tu esi, kur un kad tu esi. Tad paņem nākošo, bezgala mazu, laika sprīdi un atkārto procesu. Rezultātā tu iegūsi bezgala daudz bezgala mazus "sevis" gabaliņus, bet katru ar savu perspektīvu, savu skatu uz dzīvi. Tagad paņem visu to, saspied vienā punktā, kurš ir ārpus mums zināmajām dimensijām un iegūsi to, kā es patlaban jūtos.
Laikam atbildēt uz jautājumu "kādēļ tu trīci?" tomēr būtu bijis sakarīgāk vnk pateikt, ka man ir auksti |
|
|
