| |
[Jul. 22nd, 2020|08:43 am] |
šorīt, pa ceļam uz darbu redzēju kundzīti šokējamies par beigtu caunu pie viņas autiņa. Uzpisējs stāvēja blakus vienās apenēs un sievu sitējā, platam kājām un vēl platāku paģiru. Normāls dzīvojamais rajōns klusajā centrā.
Tas man atgādināja vēl vienu lietu, par ko gribējās uzrakstīt. Kādu laiku atpakaļ pie mums miestā Bolts ievazaja tos elektriskos skūterīšus, par ko silikōna ieleja cepās pāris gadus atpakaļ. Vienu rītu izeju no mājas un tur stāv priekšā divi, noparkoti uz trotuāra un skatās uz mani. Sajutos kā Makijs no tās dienvidparka epizōdes. Vēlāk sākās izklaides. Jau iepriekš ievazātie ~1000 nomas vellapēdi jau rada diezgan haosu, jo tie tirliņi, kas braukā, viņi pat uz ceļu neskatās, tikai posī telefōnos. Pie tam, CSN viņiem neesot jāzin un ķiveres arī nah nevajag. Tagad vēl šitie ķēmi, kas pa trotuāriem nesās uz 25-30 km/h (jā, es mērīju ar savu velo - braucot uz 25 man ir traukušies garām). Ar autiņu braukt vispār tagad forši - paskaties, neviena nav, sāc griezties un izlido viens priekšā no nekurienes. Jo ar 30km/h var nu ļoti negaidīti izlidot. Un viņi pie tam vēl spieto pa ceļiem, nelaiž garām mašīnas un lecas ar šoferiem (redzēts jau reizes 10).
Tad nu pāris nedēļas atpakaļ bija pirmais upuris - gribēja smagajam izlavierēt pa priekšu. Nebremzēja, neievēroja "dodiet ceļu" zīmi, nesās pa brauktuvi krustām, ignorējot faktu ka 5 tonnas nevar momentā apstāties. Krč ugunsdzēsēji pēcāk vēl pus dienu smadzenes kasīja pa visu krustojumu. Nabaga smagā šoferis, kuram tagad jādzīvo ar sevi. |
|
|