| No šofera uz kājnieku |
[Jan. 11th, 2019|09:43 am] |
Mums saimei lietošanā bija autiņš aizdots no radiem. Vecs, vajadzēja remontu pus auto vērtībā. Pēc zēsvētkiem ar saimnieku piekodāmies un iestūmām pārdošanā. 20h vēlāk autiņš jau aizbrauca, kāposts kešā. Laikam pārāk zemu novērtējām. Bet poh par to, tagad tak nav vairs ratu! Aber pa pēdējiem gadiem bijām tā pieraduši, ka reizi nedēļā var aizmaukt uz bodi, piestumt bagāžnieku ar paiku un atlikušo nedēļu pirkt tikai maizi, alu un fistaškas piemājas bodītē. Kundzīte izdomāja, ka darīs pa vecam, tikai autiņa vietā brauks mājās ar taksi. ~2.5km, šoferis nokāsa četrarpus naudiņas. Sākām funktierēt. 2.5km x 52 nedēļas gadā = 125km. Patēriņš pilsētā smuki noliek to uz 10 litriem. Tuda-sjuda - divreiz vairāk, tobiš jau 20 litri. Bendzīna cena 1.30 (tas vēl pa lēto), kopā 26 naudiņas. Apdrošināšana 100, jau 126 naudiņas. Tehniskā vēl 40. Jau 166. Ja atrod taksifaju pa 3.5/4 naudiņām, jau 40 nedēļas nosegtas. Tas bez eļļām, riepām, logu šķidrumiem un buksēm. Pēdējo pāris gadu laikā es stabili tērēju 500 naudiņas gadā detaļu maiņai un servisiem. Ergo, auto turēt īsti neatmaksājas, ja braukā tikai tā. Vienīgā problēma ir vasarā peldes, meži, purvi, bet to var ar sabtransu kautkā nebūt izbraukāt. Vēl ir garākie ceļojumi, bet tas arī uz vilcieniem ir izdarāms. Galu galā, var tak arī noīrēt uz tām pāris nedēļām, tāpat lētāk sanāks, nekā skatīties, kā auto pūst pagalmē 95% laika. |
|
|