| |
[Feb. 25th, 2010|12:52 am] |
ārā sals un bezvējš. iekšā silts un silda dvēsli |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2010|10:26 am] |
nu bļe
cik ilgi var viena resna kuce stāvēt pie kafijas automāta? 5minūtes, kamēr izdomā, vai un ko viņa vēlas, vēl vismaz pāris minūtes, kamēr sarēķina, cik divsantīmnieku ir jāsaber izsalkušajā aparātā, tad vēl 5 minūtes domā "četrus cukurus, vai tomēr 3? man liekas, ka 4 cukuri liek manai tā jau milzīgajai dirsai izskatīties vēl lielākai. laikam tomēr trīs". beigās izlemj, ka tomēr četrus.
bļeģ, nekaitināt un nebarot, kamēr neesmu dabūjis savu devu kofeīna |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2010|03:11 pm] |
Lekcija signālu apstrādē, kura paredzēta kā minimums maģistriem. Tagad jūtos kā izpists smadzenē. Burtiski. Tas ir tā, ka iedomājies, ir tūplis smadzenē. un tad ar lielu, melnu un gaļīgu locekli tevi jamā izvaro. bez lubrikantiem.
Un jā, cilvēka autoritāte manās acīs ir tieši proporcionāla mūs šķirošajai zināšanu grēdai. Jo tuvāk grēdas otrai pusei, jo vairāk autoritāte tiecas uz nulli. Kautkā tā |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2010|10:28 pm] |
|
Vot džeks pa 50Ls salēja zupu un teicās, ka tas viņam uz 1k km. ķipa 2x uz rīgu aizbraukt un atpakaļ + vēl sadzīves sīkumi. Tas lika aizdomāties par faktu, ka kādreiz ceļojums uz rīgu aizņēma vairākas dienas, bet tagad man ir slinkums 3h kratīties autobusā. kur taisnība? |
|
|
| lol |
[Feb. 25th, 2010|11:40 pm] |
pēc džeka izrubīšanas pret sienu:
q: What did you hit me with?
a: a building |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2010|11:59 pm] |
Kā es mīlu tos apskaidības brīžus, kad krāsas kļūst piesātinātas, skaņas košas, tekstūras patīkamas un jūti organismu pilnībā. Jūties dzīvs un laimīgs par to. Pazūd tā nemanāmā migliņa, kas ietērpj ikdienu un apkārtni pelēcīgumā, kuru tu neapzinies, pirms... nu, pirms tu to neapzinies.
Atliek tikai atrast to ķimikāliju vai dvēseles(prāta?) stāvokli, kura iespaidā organisms to izdala un visu laiku vienkārši torčīt, torčīt un torčīt no dzīves, lai nu kāda tā arī nebūtu |
|
|