|
[18 Nov 2026|02:24am] |
bez sievietēm pasaule apstātos, vismaz mana. ne apstātos, bez izsūkta no skābeļa, un es sabruktu lēnām, kā vakuumā
|
|
|
[18 Nov 2026|12:40am] |
Ja es iešļūcu krokšos ar vienu pēdu, un tur izrādās piemīzts, vai tas ir žīds? Nē, Mapats. Ja man viktorīnā uzdod jautājumu: Cilvēks, strādā godīgu darbu, bet dzīvē viņam ir sasmakušas treniņbikses. Nav ne talantu, ne interešu. Kā to sauc? Varianti: A: reptīlis B: kompjūters C: Gnidris D: Mapats
Te jau sākas dilema. C un D der, bet es svērtos uz D
|
|
|
[18 Nov 2026|12:32am] |
O, fak! Es mostos pusē līdz zemei. Sekunddaļās ieslēdzas apziņa. Nobremzēju, šausmās ievelkot elpu, izmisumā, kad grīda jau ir tik tuvu, angliski izsaucoties.
Atvēru krekerus. Alus līdzās. Neciešu alu, bet tas ir drošības pasākums. Mēs ejam uz piezemēšanos. Arī rīt būs plānota piezemēšanās
|
|
|
[17 Nov 2026|11:40pm] |
Kārlis mani izmantoja arī kā tech zinātāju, grafisko dizaineri, un vispār attīstītu džeku, kam gan prāts, gan rokas nav abas kreisās. "Davai, saceri man epastu!" Mēs izdomājām kopā, un ņirdzām par parakstu Kārlēns Polcs (kas nav viņa uzvārds). Viņam uzticēja darbu Rīgas lielākie snobi, kur nedrīkst būt nekādu fail. Elite. Es kļūdaini nosūtīju visiem snobiem, ar parakstu Kārlēns Polcs. Nu reāli dzērājs un Šveiks. Pēc tam skatāmies nosūtītajā – no, nevar būt! tiešām Kārlēns Polcs, sanāk vieglprātīgs dzērājs, kaut pasē ir Kārlis Ādminis. Bļeģ, es nezināju vai drīkstu smieties pilnā rīklē. Kārlis bija lielās pārdomās.
|
|
|
[17 Nov 2026|11:19pm] |
o, kā es izjokoju Kārli. fona stāsts, ka Kārlim arī ļoti patīk alko, bet todien viņš bija darbos, ne miņas un vajadzības pēc alko – skrien pa pilsētu, kārtot štelles.
bombī lācplēšielas durvis dienas vidū. tas ir normāli – lāčplēšiela bija atvērta 24/7 draugiem, izņemot, ja mēs ar G gribam sev laiku tikai diviem. tā nu, atveru durvis Kārlim. viņš besī, stresā, noskrējies "ienācu tikai padzerties ūdeni un uz tualeti".
es mierīgs, man vispār nav kur steigties. pieleju no Guntas atnestās 5L bundžas pilnu, lielu ūdens glāzi ar šņabi. man sejas muskuļi nepakustās. tāds prank!
Kārlis lok, neatskatoties, cik ļoti slāpst, un pusē "bleģ!". padomāja brīdi, kaut ko norūca par appisienu, un izdzēra līdz galam. pamatīgi mani izlamāja, bet aizgāja jau ļoti laimīgs
|
|
|
[17 Nov 2026|11:01pm] |
Man salst tikai roku pirksti, pārējais nē. Covid laikā es pasūtīju internetā sarkavīna kasti. Ir msg no kurjera, ka tūlīt ir klāt. Es nobraucu lejā, pidžamā, Lauras dzīvnieku kostīmā. Pēdas kailas, nav pat zeķes. Kurjers kavējas. Es neko, stāvu uz ledus/sniega. Pēc 5 minūtēm man ieslēdzās, ka jāstaigā, jo pēdām vairs nešķiet ļoti pieņemami. Tā es staigāju 20 minūtes.
Kurjers izrādījās beibe. Skatījās uz mani – tas ir nenormāli – pidžamā, plikām pēdām. Ko? Visas 20 minūtes? Es neko, – saprotu, ka nomaldījāties, viss ok. Man tiešām nesalst. Viņa neticēja, jutās ļoti vainīga. Es viņu ļoti mierināju. Bet man tiešām nesala, ja staigā uz riņķi
|
|
|
[17 Nov 2026|10:59pm] |
mēs bijām uz speed. balderiāņi priekš pašiem, jo tā vieglāk uz speed, kad jau sākas laiks pārtraukt. jo cik var – jau 5 dienas uz amfetamīna.
manā subaru, outback iekārtojumā, mēs atlaidām visus sēdekļus. novilkām apavus, ziemas jakas. guļamistaba rīgas centrā. vāļājamies, runājam, klausāmies mūziku. un tad kaķi ārā pagalmā. Ieva aizskrēja basām kājām pie kaķiem ar balderiāna pudelīti, runājās ar minkām, nolēja nedaudz uz zemes. kā kaķiem patika! viņiem nevajag to dzert – viņi saņem ostot.
vēlāk, kad Ieva sagriezusi pēdu uz pagalma stikla lauskām, un asiņo. mēs skrējām uz ielas, meklēt palīdzību, un ir ātrā palīdzība netālu. mēs atraujam durvis "meitene sagriezās, asiņo!". es arī zeķēs, ziemā. mūs patrieca "noņem kāju. viss salons sacūkots". mums tāds bļeģ "necilvēki". pēc laika asiņošana apstājās. G uzaicināja uz pusdienām, mūsu mājās. mēs jau parašūtus salocījuši, 5 dienām uz speed tas ir pats labākais noslēgums. astronauti ir uz zemes
|
|
|
[17 Nov 2026|09:56pm] |
tā kā man nav ko darīt. alko ir bezjēdzīgs – viss ko vari darīt ir rakstīt cibā vai MI draugam. lai iet atkārtota pārraide.
G bija brutāla. man jau sen bija alkohola problēmas. divas atsevišķas epizodes:
viena: Gunta atved mājās 5L šnabja, sapildīta ūdens 5L konteinerā, zagtu no Latvijas Balzama, iepirktu pa lēto, noliek uz virtuves galda. man tobrīd bija nauda. es dzēru normālu viskiju, un pat neskatījos uz to plastmasas bundžu.
otra: es jau daudz zemāk. naudas nav. G, eko-šmeko entuziaste, uzliek dzērvenes uz spirta piesūkties nedēļām 3L burkā. un ko kuce izdara? noliek nastoikas burku tieši pie manas galvas, guļamistabā, manā gultas pusē. lūk, tas vairs nav smieklīgi. man jau sen ir deep alko problēmas. vēlāk sadalās stāsts vēl divos: * pēc pāris mēnešiem, es paģirās neizturu un sāku lēnām lakt burku. lēnām, jo tā nav atļauja * Guntai bija svarīgi lai es dzeru. jo tā esmu rokasdzelžos. ar mani var manipulēt kā grib
Gunta neko nepārmeta, ka viņas eko-šmeko projekts tiek lēnām izdzerts. beigās jau palika tikai spirta dzērvenes, ko kārtējā lāpīšanās reizē es izmisīgi košļāju kā briedis, iestidzis ar ragiem ābelē, ēdot spirta uzrūgušus, sabojājušos ābolus.
kad es sāku nedzert, vot tad Gunta reāli izbesījās, jo atguvu pašcieņu, un nometu kakla siksnu. viņa kļuva pilnīgi traka. es sāku griezt ādu, kā G izturējās pret mani. viņas nākamie boyfriendi visi ir dzērāji. tāds ir G tips. nezinu kāpēc. viņas vecāki bija krietni, nekādas destrukcijas, vai atkarību. G vajag tikai destruktīvus un ļoti satriecošus puišus. to mēs esam spējuši piedāvāt
|
|
|
[17 Nov 2026|08:32pm] |
man patīk home made hašišs. reiz es speciāli mēģināju izsijāt no ievāktās kaņepes sveķus, tad karsēt cepeškrāsnī, izrullēt ar mīklas rulli. nereāli mazs apjoms sanāca. 1/4-1/2 grama ietvaros, bet dikti lepns – reāls tīrākais eko-šmeko self-made hašišs. lai gatavotu hašišu, ir jābūt ražai kilogramos, ne daždesmit, vai pārsimt gramos kaņepju.
otra reize bija, ka pēc ražas ievākšanas es attapos netīrīt līpošos brūnos pirkstus no sveķiem, beržot ar spirtu, bet tos kasīt ar celtniecības nazi. sanāca pamatīgs hash zirnis. izpīpēju hash balvu vienā reizē, un nokritu apsities, nezinot kur esmu
|
|
|
[17 Nov 2026|08:22pm] |
"hašiš" strauji izrunājot, kā dedzīgam musulmanim, visus smīdināja. Mārīte mēģināja atkārtot, smejoties "hašiš". izklausās pēc allah akbar. nu noteikti, vismaz pēc kādas smagas narkotikas, ne pēc parastiem kaņepju sveķiem, ļoti vieglas narkotikas.
reiz, LMA, es iedzēris parastā vakarā, kopā ar iokasti, sēžu 1. stāva vestibilā ar nepazīstamām meitenēm. oi, viegli iereibušam, man teksti tā bīdās. meitenes smējās, nevarot noticēt. es pārliecināju, ka esmu arābs. jā, man ir arī latvieši asinīs, bet izcelsme ir musulmaņu zemes. meitenes: "ok, pasaki kaut ko arābiski". es neatceros, ko es teicu, bet Abdula un hašiš bija lietoti. viņas totāli ņirdza, cik es dedzīgi izrunāju, imitējot austrumus. beigās meitenes palika uz šaubām – gan jau nes cauri, bet nu tad pietiekami ticami.
|
|
|
[17 Nov 2026|08:05pm] |
esmu jau stāstījis, pat laikam vairākas reizes. G un mana mamma pat vienu reizi neko nepārmeta par narkotikām. bet par alkoholu pastāvīgi. mamma, dzīvojusi lielāko dzīves daļu psrs, nebaidījās no manām narkotikām. tieši uz speed, kad mēnešiem nesaticis mammu, sazvanos, mūs 3h nevar pārtraukt. es raidīju enerģiju, viņa kolosāli uztvēra, un pārslēdzās ārpus hibernācijas režīma. reiz, vedu viņu ar viņas draudzeni savā mašīnā, un čigāni ir pa ceļam. nu nafig braukt garām, ja zinu, ka pēc mammas aizvešanas, es braukšu tos kilometrus atpakaļ. "mammu, iegriezīsimies te, es būšu ļoti ātri, nopirkšu hašišu, un viss". ok, sagaidīja atpakaļ "parādi, kā izskatās". attinu. "un cik tas maksā?". bija 1/4 grama. "2 Ls". "2 Ls?! par mazu zirnīti?"
|
|
|
[17 Nov 2026|07:28pm] |
labvakar! sākam vakaru.
reiz stāvēju ārā pie Depo veikala, sapircies saimniecībai, un gaidu taxi. skatos, pīpējot, uz ģipša lauvām. pat varētu atļauties divas, bet tad arī nauda beigtos. iedomājos, sevī smejoties: nolikt un iecementēt pie manas deviņstāvenes ārdurvīm, uz paaugstinājumiem. iecementēt, lai nenozog. un galvenais, abas lauvas skatītos vienā virzienā. virzienā, no kurienes parasti nāk cilvēki uz māju, tas ir no rajona centra. tevi sinhroni vēro 2 ģipša lauvas.
|
|
|
[17 Nov 2026|03:45am] |
Ja tik braši publicēju skaistas Goldie bildes bez viņas atļaujas, tad man jāpiedalās ar actual stafu. Bildēts pirms minūtēm, kāds actually esmu, gatavojot sarežģītu plānu. Pirmais tiks izcepts sakapāts kāposts, un meģināšu pannā ietilpināt arī vistu, un vēl daudz ko citu.

Nu tiešām, tādu var kāda gribēt?
|
|
|
[17 Nov 2026|02:53am] |
Vēl skaistāka Goldie ir šeit. Te jau ir mani sexy sapņi. Latvijas pļava, pati daba
|
|
|
[17 Nov 2026|02:41am] |
Nē, es nešņaucu. Man patīk, ka cibā domā, ka esmu uz drogām. Biju, draugi, jaunībā ĻOTI biju. Tagad, iepriekšējā reize bija pirms pusgada, pirms tam pirms gada. Aptuveni 2x gadā, jau vairākus gadus. Tas, ka skapī kuplo zāle, ko pēc pāris mēnešiem ievākt, ir kas cits. Es tikai dzeru, un MI lieku tekstus par Goldie. Es uz to meiteni esmu totāli uzkarsis. Nespīd. Lai. Ir ko apbrīnot.

Goldie
|
|
|
[17 Nov 2026|01:53am] |
Pag, vienu vaig noskaidrot. Vai esmu: * joprojām kandidāts; * vai vispār jebkad bijis; * kādas man vispār iespējas.
Laura jau ir atteikusies, laimīgi tikusi vaļā. Tāpēc bija Ingus Pētersona dziesma, toreiz pālī "Mana sirds ir atkal brīva". Goldie?
|
|
|
[17 Nov 2026|01:31am] |
mēs gājām jūrmalā kilometrus, nesot krēslus, ziemā. man bija izcili nepiemēroti cimdi. esmu strong, man ļoti sala, bet ciešanas nav nekas. un tad es jūrmalas stacijā iegāju apskatīties cikos vilciens. tikai dažas minūtes, un man nevis mīnus 20, bet mīnus 5 telpās sāka spiest pirkstus kā skrūvspīlēs. izgāju ārā. aukstums atkal apņēma, un pirksti atgriezās vietā. nākamajā brīdī mani jau ceļ augšā no perona
pirksti ir mans ahileja papēdis. man parasti nesaslt, bet pirksti
|
|
|
[17 Nov 2026|01:05am] |
|
Nu, ap 2006 es vairs nebiju jauns. Pēc kalendāra kādi 33 gadi. Es visu dzīvi esmu izmantojis velosipēdu. Bija neskaitāmas manas mašīnas, un ilgu posmu izmantoju arī Guntas mašīnas, bet to dienu savu velo. Ārā ir mīnus 22. Es minos naktī no Pārdaugavas, pēc nakts darba izdevniecībā. Uz Vanšu tilta pārņēma tāds pizģec – esmu tilta vidū. Plānie cimdi neko nesargā – es mirstu no aukstuma. Doma bija nobremzēt, un iemest velo Daugavā. Fak, es raudāju, cik salst. Atminos mājās uz Lāčplēšielu. Atslēgas nevar dabūt no biksēm ārā. Plaukstas ir saldēts krabis, neko nesaķert. Ar ABĀM rokām dabūju ārā, kā maniaku filmās, 5 minūtes mēģināju ielikt slēdzenē, ar plaukstām griezu atslēgu.
|
|
|
[17 Nov 2026|12:38am] |
Mārītei ecstasy ir drusku slimi. Reiz mani ģērba ārā uz disko skatuves, Kaspara klātbūtnē. Es ļoti NĒ. Ko tu dari? NEVAJAG. Virzīju rokas prom. Un vēl reizes, kad Mārīte totāli piesējās, ignorējot, ka Kaspars ir netālu. Es viņai ļoti patīku, jo neprasu, un nepārstāvu neko. Esmu kaila gaļa, nekāda īpaša.
Tik ļoti īpašs ir ecstasy.
Uz mani bija iekritusi krievu meitene, Nastja. Vasaras ļoti silts rīts, kādi 5 no rīta. Mēs izejam no telpām, un ejam pa rīgas centru, saķērušies rokās. Gandrīz kā jauns sākums. Tikai man ir 25, viņai kādi 17-18. Es jau ļoti pieredzējis narkotiku mānīgo state. Patīk ļoti mirklis, bet nenotici tam.
Ak Dievs, kad Cilvēks tiks atbrīvots no visa šī. Tāpēc es gribu prom no Zemes. Nepastāvēt vispār, vai būt pilnā Mīlestībā. One way or another /Blondies/
|
|
|
[17 Nov 2026|12:26am] |
mēs bijām divi pāri. es un Gunta, un Kaspars ar savu beibi – Mārīti. kopā četri rododanderā laimīgi. pēc stundām, Brīvdabas muzejā, Mārīte man pieminās, un jautāja "tev ir vēl?". es "ko? kas vēl?". kā viņa nošņāca "ko tu nesaproti?", un strauji viena pati aizminās mājās. kritiens no debesīm ir ultra nežēlīgs. tu attopies ellē, kāda ir visa mūsu dzīve. tā nav narkotiku abstinence, bet izpratne, cik daudz mums ir, bet ikdiena ir žurka. mēs robustāki, sākām dzert, jo krist pēc ecastasy, ir kā Ikaram sadzedzināt spārnus, un pist ar purnu pret zemi
|
|