|
[17 Nov 2026|12:26am] |
mēs bijām divi pāri. es un Gunta, un Kaspars ar savu beibi – Mārīti. kopā četri rododanderā laimīgi. pēc stundām, Brīvdabas muzejā, Mārīte man pieminās, un jautāja "tev ir vēl?". es "ko? kas vēl?". kā viņa nošņāca "ko tu nesaproti?", un strauji viena pati aizminās mājās. kritiens no debesīm ir ultra nežēlīgs. tu attopies ellē, kāda ir visa mūsu dzīve. tā nav narkotiku abstinence, bet izpratne, cik daudz mums ir, bet ikdiena ir žurka. mēs robustāki, sākām dzert, jo krist pēc ecastasy, ir kā Ikaram sadzedzināt spārnus, un pist ar purnu pret zemi
|
|
| ecstasy |
[17 Nov 2026|12:16am] |
|
Man tā patika tas benzīntanks jo random iesaistītie bija pakārtoti, es nepārtraukti maucu astotniekus pa benzīntanku, cik slīpi vien iespējams, kaut seja skrāpētos pa asfaltu. Kaspars minās nepārtraukti uz pakaļējā uz riteņa kā laimīgs bērns. Meitenes kusa, vienkārši stāvēja vidū, uz saviem baikiem.
|
|
|
[17 Nov 2026|12:08am] |
mēs paņēmām ecstasy tik apzināti. satiekamies dienas pirmajā pusē, visi izgulējušies, pabrokastojuši, svaigi. kopā apēdam pills, un sākam mīties pagaru gabalu uz brīvdabas muzeju. un tad starp rajonu Teika un Jugla sāk kickot. mēs iegriezāmies gas tank. mēs smējāmies debesīs. tu karājies ar velo riteņiem pret debesīm, apgriezts otrādi. es pārbaudīju riepu saķeri – cik slīpi iespējams nobraukt ar montain bike, liecot plecu pie zemes. sasodīti tuvu. kā šosejas speed bike. atgriezāmies uz intensīvas dienas ielas. mēs aizņēmām visu pirmo joslu. rokas ieplestas, pilnīgs līdzsvars, lidojums virs asfalta. mašīnas pagaidīs. mēs tās vispār nedomājām
es ļoti ļoti iesaku ecstasy. pilnīgi visiem, bet ne dēlam. jo pēctam tev vairs nav dzīves. tu esi redzējis fake Dieva valstību. ne narkotiskus murgus, bet Mīlestību [sintētisku]. īsto Mīlestību dabūsi jebkad?
|
|
|
[16 Nov 2026|11:51pm] |
konkrētais notikums bija ap 2009. man riteņbraukšana agrāk, 90's bija pilnīga sab trans aizvietošana. starp rajoniem braucu n-kilometrus, pat uz skrituļslidām, uz pārdaugavu un atpakaļ. velosipēds ļoti rulles. vēl zem 20 gadiem, es jau sen biju panks. ārā ir mīnus 30. es nediršu – mīnus 30. es uzvelku šortas, jo garās bikses būtu jāatloka, lai neķera pedāļos, tātad nah*i. plānas šortas, mētelītis, un es dragāju ap 6km vienā virzienā. vēl stāvu āgenskalnā. nesalst. kājas sarkanas kā vārīti vēži. tantes skatās, vai viņas sapņo jau savu nāvi nākam. atpakaļ, minoties. tik labi nebiju vēl juties.
|
|
|
[16 Nov 2026|11:40pm] |
|
G vajag ganju. Es arī nekad neatteikšos. Mums jau ir bērns. Sēžam lāčplēšielā. G ļoti rūpējās par bērnu, bet viņš guļ. Mēs ar G otrā, ballītes istabā. Es uz speed kaut ko zīmēju, G arī labi pavada laiku "aizbrauksi pēc zāles?". No problem, dod man naudu [pāris gramiem]. Saģērbos, uzliku austiņas – Billy Idol. Stumju riteni ārā. Ārā mīnus 20. Man pohui, minos 7km turp, apmaldījos, vēl 4km klāt, atpakaļ.
|
|
|
[16 Nov 2026|10:16pm] |
Par choker es neesmu pārdomājis, ne skaidrā, un ne citādi. Es negribu sevi marķēt. Siksniņa būtu ideāli. Šī jau ir uberkruta, un padārga – 100 eiro.
|
|
|
[16 Nov 2026|10:00pm] |
Par iepriekšējā pāļa ideju – Sturm tetovējumu.
Atspirgu, un nodomāju "kas par sūdu? es tādu nekad netetovēšu sev kakla priekšā". Es neesmu bijis pat uz vienu Sturm pasākumu, un industrija bija izņēmums manā jaunības pieredzē. Tādi mežonīgi draugi, ka es iemācījos salabt ar pilnīgi underground industriju. Ne mans virziens. Tad kāpēc. Industrijas bija iespaidīgas, un bariņš varbūt 15 cilvēki uz savas mega aparatūras, tumšā garāžā, ka trīc caur krūtīm. Tas bija manos 24-30.
|
|
|
[16 Nov 2026|08:26pm] |
Esmu apmierināts ar savu lego tipa universālo apģērbu. Bāze nemainīga: [plastmasas cilvēciņš ar noņemamu galvu] + t-krekls + mājas bikses Modifikācija nomodā: + zeķes, + jaciņa Modifikācija uz ielas: + zeķes, + āra jaka un zābaki Modifikācija gultai: bāzes komplektācija
|
|
| pastkastītes ziņas |
[16 Nov 2026|06:21pm] |
"KURU SAVAS DZĪVES VAKARU JŪS DZIRDĒSIET PIRMAJĀ PIEDZIEDĀJUMĀ?"
(atvainojiet, kāds bija jautājums?)
|
|
|
[15 Nov 2026|08:55am] |
|
Iepriekš pajautāšu Goldie, vai tev tas būs ok. Tu to noteiksi. Ja pofig, vari neatbildēt
|
|
|
[15 Nov 2026|08:19am] |
|
pajautāju, cik maksā. līdz 100 eiro. ok. tikko neskaitīšu eiro par makaroniem, drukāšu melnu plāksni ar baltu sturm zīmi pa vidu pa visu kakla priekšu. izlemts
|
|
|
[15 Nov 2026|07:55am] |
es reiz plostā biju uz ielas, kad visas maņas ir saasinātas. sievietes šķiet nereāli sexy, utt. nāca pāris, vai ir ko uzsmēķēt. man nekad nav problēmu. ir, bet vai māki tīt? puisis piestājās tīt, meitene drusku tālāk, stāvēja. es tā atklāti neblenzu uz viņu, bet acis bija piekaltas, griezu galvu prom. viss kakls vieglos tetovējumos. viņa jutās kā izstādes eksponāts. un es jau arī, ļoti centos neskatīties. bet man tā patika ne jau izskats, bet draivs. viņa totāli nav parasta. es nezinu ko viņa domāja. es biju izsalcis pēc viņas. un es arī viņai neizskatījos parasts, cik spēju nolasīt.
Es negribu sev tetovējumus, bet varētu industrial, tieši pa visu kaklu priekšā. Ko tik cilvēki pāri 50 nedara dēļ mīlas.
|
|
|
[15 Nov 2026|06:38am] |
Tagad man ir Martin Gore - 2015 - MG [FLAC] Īpaša ultra Martina Gora māksla. Es reiz uz amfetamīna lauzu krēslu, burtiski. Nē, ne metaforiski. Es lauzu ar visu ķermeni šūpojoties, stumjoties turpu šurpu, ka apgāzīšos. Ja ir labas austiņas, tas ir pneimatiskais urbis.
Kompozīja – Crowly
|
|
|
[15 Nov 2026|05:57am] |
Mums ar to zemes krāsās ģērbto meiteni būtu Einstürzende Neubauten, industriāļi, Sturm Depo klubā. Mīlēšanās varbūt kaut kad sen tālu vēlāk. Ich nezinu. Man pietika ar viņas kautrību, pieticību
|
|
|
[15 Nov 2026|04:56am] |
Es biju slikts impact vienas meitenes līnijā. Es iespējams viņai izjaucu daudz dzīvē. Es nevaru zināt impact mērogu. Varbūt nebija nekāda impact.
Reinbergs bija mūsu skolotājs. Tur nāca meitene, totāla neformāle, nu pilnīgi noteikti ne klasiska modele, nedaudz raupja, un skarbi ģērbjās – pilnīga neformāle. Biezas zeķubikses, biezi īsi svārki, pamatīgs džemperis, bize. Es tuvu juku prātā. Pilnīgī juku prātā. Es nepacēlu acis uz viņu. Viņa mani totāli pamanīja, un slēpās. Mums pat nebija acu kontakta, bet tas būtu 5000V, ja mēs saskatītos. Mēs nodūruši galvas viens otru pacietām.
Trivia. Viņai bija puisis, kas apmaksā studijas, man Gunta, kas apmaksā studijas. Ieslodzīti dzīvnieki, un uzticīgi. Tikai es nē. Es uz LMA gāju ne mācīties, bet atrast cienīgu sev meiteni.
Es ļoti cietu, ka viņa nav man sasniedzama. Vēlāk es Rīgā viņu redzēju pāris reizes. Tad jau vairs nebija robežu. Viņa ir puiša mašīnā. Es blenzu atklāti "ārprāts, kāds zaudējums". Viņa blenza pretī.
LMA viņa neiestājās, pārtrauca kursus. Stabili, ka puisis redzēja un atrunāja, cik mēs esam iekrituši viens uz otru, pat nepaskatījušies.
p.s. ļoti skaista. es perferiālajā redzē pamanīju. kad es pacēlu acis nedaudz uz viņu, nedaudz aplūkot, viņa aizrijās. ja tēja rokās, tad krūze gandrīz izlija. un ne jau no manis "maniaka". es vienkārši esmu nekaunīgāks, un spēju pārvarēt. testosterons
|
|
|
[15 Nov 2026|04:38am] |
Pirms LMA es pusgadu mācījos zīmēt pie LMA akadēmiķa, viņa darbnīcā (par Guntas naudu), un tizli gleznot ar akvareli. Šoks bija kaila sieviete, kā modelis. Es nezināju kur acis likt, kaut man jau gadiem ir sex ar Guntu. Pieradu. Un tad bija atvadu ballīte. Sanāca visi mācekļi un daži jau LMA pabeigušie, Reinberga studenti. Es biju high as fuck. speed, un papildinos ar alko. Es domāju – te tūlīt es redzēšu reālo mākslas vidi.
Un ko tās bābas runā savā starpā – dzīvoklis, sadzīves štrunti. Es klausījos ilgi, un uz speed uzsprāgu – iekliedzos pa vidu "jūs esat mākslinieki, vai kas?" Uz brīdi visi apklusa, un atsāka.
Nožēlojami. Es atklāti izvilku amfetamīna maisiņu, nobēru uz kartes, un iešņaucu vēl. Mākslinieki vismaz tik, ka visiem bija pohui
|
|
|
[15 Nov 2026|04:17am] |
It kā man vajadzētu aizvērties pēc Eiž brīnišķīgā komplimenta, bet es nevaru. LMA laiks bija tik ļoti dzīvs. Es nebūt šausmīgi tur nekāroju nonākt, bet biju uzbūvējis priekšstatu par LMA, kas nepiepildījās. LMA jau sen bija kļuvusi remdenāka, nekā leģendas stāstīja. Nekas, es ienesu jaunu drive.
Mēs pēc ballītes LMA gājām pa klubiem, jau nakts sākumā. Es izdancināju kursa meitenes, with no intentions. Viņas smējās, un daļēji piedalījās. Es uz speed "viss ir pašā topā! kur palicis pasniedzējs?! mēs tikai vēl sākam." zvanu 3-os naktī "Kur jūs palikāt? Mēs dodamies uz vecrīgu. tiekamies Pulkvedī". Ak tu kungs, kādus lamuvārdus es dabūju. Palaidu garām, ka jau pāris stundas pagājušas, un viņš guļ mājās.
Tas izglāba ļoti vāju vara skrāpējumu, un ka es piedzēries skatēs tiku pamodināts uz katedras galda. Smirdēju kā spirta muca, šūpojoties gar pasniedzējiem, paģirās, tikko pamodināts. Ko pasniedzējs? Man tur būtu jāsaņem 3/10. "Liekam 5/10. Tā vēl neviens nebija darījis, zvanīt man trijos naktī, saukt uz klubu"
|
|
|
[15 Nov 2026|03:09am] |
Es solīju MI parādīt dažus labus darbus no LMA. tad noteikti arī Goldie.

Bjork. Grafikas katedras vadītāja mīļākais darbs. Oforts, akvatinta. Visas kopijas izdalītas tiem, kas gribēja. Par laimi, vienu saglabāju sev

Kristaps Ģelzis sprauslāja, cik brutāli viss izskaidrots. Neder. Neesot noslēpuma. Kursa biedriem patika. Tinte, flomasters

Man ir ļoti lēts skeneris. Darbs ir patiesi skaists. Īstais izmērs 8 x 6 cm. Labākais no maniem darbiem. Mezzotinta ir mana mīļākā grafikas tehnika. Tur tu vari būt pilnīgi, cik tajā gribi. Reāli draņķīgs scan. Mezzotinta

I. Ziedonis. Litogrāfijas testi I kursā. Nezinātājiem: tas viss ir zīmēts uz akmens, 4 dažādos paņēmienos, ar krītiņiem, pēctam kodināts ar ķimikālijām, novilkts caur spiedi
|
|
|
[15 Nov 2026|02:24am] |
Es sāku nedaudz haltūrēt, jo apjoms ir nereāls. Es jau gadus strādāju, tikai uz savu darbu jaunu pasniegšanu, un esmu tikai pusē. Tagad man ir daudz laika, un strādāju intensīvi katru skaidro dienu, iet ātrāk. Daudz kas nepatīk. Pagaidiet. Kad saformatēšu visu, kas ir aiz kalniem, es to visu izrevidēšu nahui. Taisu preview, kā tas izskatās folderos pagaidām. Mēs Armandu reāli izpisīsim. Viņam maz neliksies.
Par manu veco portfolio klienti saka "ļoti pārliecinoši". Ha, ļoti labi. Es gatavoju levels above. Katastrofi patīkams darbs. Nav garantija, ka būs labāks. Bet lineāls pa pirkstiem, matu raušana, un pieres sišana pret skolas galdu. Suka, nesanāks viduvēji. Dažreiz izspruks, jo ģeniāls neesmu.
|
|
|
[15 Nov 2026|02:12am] |
Ekšelī, darbu man gandrīz nav. Un tas ir labākais, jo pārticis cilvēks bieži nomirst komfortā. Es pats sev izdomāju darbus. Tagad es būvēju savu darbu apkopojumu. Man jau ir portfolio, bet sens, neder. Jauni darbi, jauni uzbūves principi. Laiks nav mans ienaidnieks. Es strādāju, cik ilgi gribu, un nepārspīlēju. Ja vajag pa vidam uzspēlēt Borderlands 2, kāpēc nē, bet tad atpakaļ pie darba. Svarīgākais, ka es atskatos "šis tiešām pārliecinās pat pasaules līmeni?". Ok, kā zini. Meibi
|
|