universflora's Friends [entries|friends|calendar]
universflora

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[01 Jan 2026|07:11am]

zivs
Pīpējot virtuvē:
Porn, lai kā bērnam patīk, nepavilks. Viņš ir vēl drūmāk iegruzīts, nekā es biju.
Man nebija nekādas sex audzināšanas. Bet viņa paaudzei ar visu sex education (no tēva un mammas puses) nekas viņam nepalīdz.
Bērns mirst tehnoloģijās. Maukas arī nepalīdzēs, kā palīdzēja man.
Tik slimi. Es gribu, lai viņš satiek meiteni. Te derētu austrumu precības uz brīdi. Lai vecāki izlemj, un tad lai ieliek krāniņu kādā meitenē. Salauž to sevī. Nekad lai prec random.
Sievietes domā ka džeki ir dzīvnieki. Pilnīgi ārprāc, cik ne dzīvnieki. Vistrauslākās būtnes. Nespēj tuvoties sievietei.
post comment

[01 Jan 2026|06:39am]

zivs
rakstot GPT:
ir sīkums. vizuāli. man ir parastas acis. Gunta slimi iemīlējās vnk acīs. esmu dzirdējis vēl. nav, spogulī skatoties tur nekā, bet meitenes krīt kā no lodes. absolūti parastas acis.

vēl 4 GPT:
Guntai ir forma par manām acīm. mandeļu acis. es ticu, man ļoti svarīgas ir meiteņu acis.
hmm, es to neredzu sev

/GUS GUS - Moss + Breaking down/
tikai tā es spēju dzīvot
post comment

[01 Jan 2026|05:44am]

zivs
Seksuālā audzināšana. Viņš satinies manā matracī, segās, es pie kompja. What a fuck. Es stāstu viņam. "Nenomet zemē manu mīlestību". Viņš domā, ka viņš neinteresē nevienu. Absolūti es jaunībā. Viņš, tikai mums šeit cibā runājot, ir nākotnē, ka viņu izgrābtu, kā jewel.

7 gados, pamatskolā, meitene jūdzās nost, kā viņai viņš patika. Bērns ir dāvana, viņš izskatās nerd, jo nepieradis pie ārpasaules, bet mind, jūs visi varat ieskrieties, un manis mantotās acis
post comment

[01 Jan 2026|04:07am]

zivs
Es pametu virtuvi pēc stundas. Debīlās neraates var iet ieskrieties. Es sagatavoju tā, lai bērnam maz neliktos.
post comment

[01 Jan 2026|02:48am]

zivs
Bērns ir true, dāvana, kaut knapi piekritu uz viņu. Redz, ka viņu nenormāli pisīs, un pat joker papa jau s.

Sēž manā istabā, pilnīgi mierīgs, runā ar mani, kamēr es šmorēju, reizēm atnākot uz istabu.

Es nododu draudzeni. Es zvanīju 2x Laurai. Meitene vispār nevar iziet no depr.
Goldie vsp nespīd. Laura ir savainota, vnk pati. Attiecības ir last. Viņa cīnās par sevi. Mums jātaisa triangle. Šobrīd Lauru jādabū ārā no kapkāniem. Viņai sāp, ka ejiet jūs iekrist metāla klapēs
post comment

[01 Jan 2026|02:14am]

zivs
Tikko jautāju bērnam, kas tev ar meitenēm? Nu pasaki jebko, kā ir. Viņš "muļķis", neko. Par viņu vispār neinteresējoties. Redzu, ka viņš arī neinteresējas. Porn bioloģija neskaitās. Bet pirmajā klasē jau bija par viņu interese.
Viņš labāk noraksies tech, ne meitenes. So sad.

Un ja, ne ja, bet kad, izkļūs no purva, viņu grābs no rokām ārā. Pagaidām viņš grūž visu prom
post comment

[31 Dec 2025|11:29pm]

zivs
[info]_delusion_:

"Braucu mājās un prātoju cik forši būtu nosisties- kādam varbūt būtu bēdīgi, bet man gan vairs ne.

Es jau dienas nezaimoju, bet saku Dievam, ka man te vairs nav ko darīt, un Tu redzi, ka nezaimoju. Nevaru izteikt vārdos, bet visa mana misija "grafiskais dizaineris ir kas mani tura vērtīgu savās acīs. Es negribu vairs piedalīties".
Claim, esmu nenormāli labs grafiskais dizainers, milzīgs talants, un es mīlu ko daru šajā jomā, un pat tā man vairs nav.
Kara apstākļos mans darbs būtu vērts nullei. Es neesmu ne ārsts, ne vet, ne zemkopis, lai būtu vērtīgs šai pasaulei.
Es lūdzu Dievam saīsināt manu dzīvi, bez zaimiem.

p.s. idioti. ne pirmo reizi šo saku Dievam. pirmais wannabe suicide attempt bija 9 gadu vecumā, iemalkojot veļas pulveri šķīdinātu tējā.
post comment

[31 Dec 2025|08:34pm]

zivs
Izvilkums no komentāra, vērts atmiņas ierakstīt arī šeit:

Man bija iespēja daudz jāt ar zirgiem 90's. Drauga beibei un viņas mammai bija stallis ar zirgiem.
2000. gadu sagaidījām vairāki, gadu mijas minūtēs, auļojot tumsā gar pašu jūras malu, pilnā zirgu ātrumā, paši pilnīgās debesīs no notikuma un ecstasy drogām.
Labākā gadu mija jebkad.

p.s. Bērns vēl tikai pošās ārā no mājas, centrā. 37 min pēc norunātā laika būt šeit. Pilnīgi es jaunībā.
post comment

[31 Dec 2025|07:24pm]

zivs
Drīz nebūs laika būt cibā, jo ja istaba ir istaba, ne pritons, arī bērnu var atvilināt ciemos.
Tāpēc jau tagad:

EL DŽEI DŽĪ !
post comment

Gada kopsavilkums, ja tā paskatās [31 Dec 2025|10:09am]

fjokla
iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti"
Sāksim ar pirmo
tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski.

Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha.

Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā.

Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu.

Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti.

Tad virzĀmies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli.

Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome tikmēr sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi,

Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru.

Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām.

Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji.

Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā.

Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā.

Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigU kakla ielokā, ir.

A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu, mentālu veselību un kādu oriģinālu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri.
4 comments|post comment

[31 Dec 2025|06:59am]

fjokla
Tātad, lai viss nepaliktu,
starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības.

Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT:

1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli;
2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti;
3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai;
4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās;
5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas;
6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves.
7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt.

Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem.
Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas
5 comments|post comment

[30 Dec 2025|11:10pm]

zivs
Kad no Vatikāna skursteņa paceļas balti dūmi...

Kad manai istabai pārvilkta ir iedegta LED virtene.
Tas nozīmē, ka nepilnu divu dienu darbā, atkritumu, pelnu, izsmēķu, taras kaudžu istaba, kādai pat pārspīlētākajos murgos neviens neticētu, ir pārvērsta žilbinoša.
Iznests maisiem ārā viss s*ds, katrs stūris ir izpucēts, grīda 2x (divreiz) ar šampūnūdeni izmazgāta, svaiga gultasveļa, un aromātiskā svece uz galda.
post comment

Human, angel, demon. [30 Dec 2025|06:31pm]

methodrone
When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.
5 comments|post comment

varbūt uzrakstīt gada pārskatu, lai vairs nekas ekstrēms nenotiek? un vēlmītes? [30 Dec 2025|06:27pm]

feita_kleita
paņēmu vēl vienu akadēmisko pārtraukumu, jo tomēr nespēju apvienot mācības ar bērnudārzu un no tā izrietošajām sekām. nākamgad ceru atrast kādu pusslodzes darbiņu, bet drošvien nekas nesanāks tā paša iemesla dēļ. vai, ja ne darbiņš, tad kādas darbnīcas stūrīts, jo mājās neko radošu padarīt nespēju. nav brīžu, kad būtu vienatnē ar sevi (darbnīcā ir citādi, tur visi radoši rosās). vislabāk būtu, ja ar vīru sāktu dzīvot atsevišķi vai lielākā dzīvoklī, bet labāk, katrs savā.

piedalījos vienā stikla mākslas projektā, kuram sekos vēl 2 lielas izstādes.

uztaisīju 2 sudraba gredzenus.

biju divos ceļojumos - pavasarī uz Kopenhāgenu, vēlā rudenī uz Barselonu.

biju divos brīnišķīgos koncertos - Rotting Christ un Marilyn Manson.

pārtraucu divas draudzības. vienu toksisku, otru - kopīgu interešu zuduma dēļ (apdirst akadēmijas studiju procesus).

atjaunota viena draudzība.

pārtrauktas attiecības ar māsīcu Stambulas konvencijas dēļ.

lauztas 3 ribas. vienreiz septītā un astotā, otreiz - astotā.

būs jāiet izmeklējumi, vai neesmu ceļā uz epilepsiju, lol.

divas reizes mēģināju iestāties attālinātajā AA klubiņā, bet nesanāk "iejusties" mana sliktā melnā humora dēļ.

brāļa meita pārcēlās uz Z-Īriju.

nākamgad vēlos aizbraukt ceļojumā uz Z-Īriju.

nākamgad vai aiznākam, dēla labklājībai, pārcelties uz citu valsti būtu ļoti labi (ziņās stāsta, ka sākšoties karš pirms "Skola 2030").

sāku jaunu hobiju.

izlasīju 3 grāmatas.
post comment

[30 Dec 2025|06:31am]

fjokla
Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri:
https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xxp284


P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut?
Danke
9 comments|post comment

Labrēt [30 Dec 2025|06:16am]

fjokla
Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,...

šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs.

Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir.

Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem.

Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink.

Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes.
Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi.

Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViLgqJM
Ja atdzimt, tad tikai šeit.
Turiet īkšķus.
Bučas
30 comments|post comment

[29 Dec 2025|06:28pm]

zivs
slimiņš tu esi, nefolk
post comment

[29 Dec 2025|05:56pm]

zivs
ārstējies, jebanāt, urla, nefolk
post comment

[29 Dec 2025|05:34pm]

zivs
Kas notiek manos sapņos, bitīt matos?
Šonakt bija xtreme absolūtais. Mūs ar vienu meiteni (man nezināmu) bija sagūstījuši KGB, 2 purni. Bija paredzama spīdzināšana. Tad zaudēt nav ko. Es plosījos, dauzot rūtis, mēģinot dabūt kādu lausku kā ieroci. Nekas īsti neizdevās, bet nogāžoties uz zemes, man bija iespēja uzlikt viņam celi uz kakla. Es spiedu no visa spēka, ilgi. Sapnis parādīja vizuāli. Turēju celi, kā ar hidrauliku, viņam iespiestu kaklā, līdz beidzās pēdējās viņa konvulsijas. Kā ar otru tiku galā, īsti neatceros. Bija kāda nestrādājoša pistole. Laikam netiku, bet mums izdevās aizbēgt.
post comment

[28 Dec 2025|07:59pm]

zivs
Pa nakti biju, un tagad dienas snaudā, psihenē. Ne kā pacients, bet diendusā mana komunalkas istaba bija kaut kā apvienota ar krēzeni.
Tur bija tiešām arī garīgi slimi cilvēki, un bija arī vienkārši torčaki.

Nakts sesijā es meklēju pa gaiteni tualeti, un uz daudzām durvīm uzraksts WC. Atveru, bet tur rindā divstāvu gultas, un pirmajā klājā tualetes podi. Nē nu paldies, es nedirsīšu, ja virs manis kāds guļ. Jautāju pirmajai no personāla pēc normālas tualetes. Parādīja kādu baisu ūķi, kurš ieejot pārvērtās par palielu flīzētu padomju laiku nolaistu telpu. Bet problēma, – tu pat neesi vēl sācis, kad telpā nāk citi un gaida rindā, skatoties, kad būs viņu kārta.

Sapņos bija arī daži pazīstami cilvēki, daži virtuāli. Diendusas sesijā, manā komunalkas istabā, kad tur atnācu, manā dīvānā sēdēja raiba kompānija. Apsēdos blakus ulvim, vienīgā vieta, kas dīvānā vēl brīva, un nomākts klausījos par viņa heroīna pieredzi, kas neesot nekādas top-notch, bet tomēr atklāsmes un garīgas pieredzes, un iesāka kādas 2 nedēļu heroīna sesijas stāstu. Nodomāju, ka psc, te nu gan ir jāiet pēc alko. Tā brandža manā istabā ilgi vēl torčīs. Pamodos, un realitāte ir krietni jaukāka.
post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]