universflora's Journal

> recent entries
> calendar
> friends
> profile
> previous 20 entries
> next 20 entries

Friday, September 20th, 2013
10:59 pm
Rokas trausli rīvējot ez zinu,par ko man šīs domas nesās.
Ir tik daudz neatbildētu lietu,jautājumi un pat neaizsākušās domas.
Es tikai ceru uz nedaudz gaišāku dienu kā šī.
Un zinu,ka varbūt nebijis īstais laiks,vieta, bet gan cilvēks.
Nesaprotama dusma un sāpe,kas tik neaizdīgusi mēģina augt.
Apcirstas saknes vienmēr liek domāt divkārt.

(comment on this)

Sunday, September 15th, 2013
6:21 pm
Un Jūs ziniet,kas par varen nolādētu, ellīgi pūstošu un sāpīgu sajūtu manī iekšā šobrīd rosās?

(comment on this)

Saturday, September 14th, 2013
9:18 pm
Cik gan maz vajag ,lai aizdegtos viņa pasaule?

(comment on this)

12:11 am
Katrams savs ceļš ejams, mazs solis pa labi var aizvesti tevi tur,kur pat sapņos nav rādījies,mazs solis pa kreisi var aizvesti tevi tur,kur paradīzes ūdenī visas nāras
mērcē savas kājas.Pats galvenais jau dzīvē iet tur,kur paša acis rāda,tur kur paša sirds vada,tur kur ar nagiem aizrāpot gribās,
ar asarām un smiekliem.,bet kāds jau man to pačukstēj...Pats galvenais ir ceļš,ko ej tagad.Dzīvo tagad, jūti,mīli,raudi,skumsti,smejies un lej vairāk prieka asaru kā bēdu jūru smagu.
Dari,dzīvo un radi ar baudu ar patiesu mīlestību, ar pilnu miesu ,kas deg kā dzirksteļojoša liesma, dedz par savu dzīvi. dedz par prieku ,ko rodi.

(comment on this)

Thursday, September 12th, 2013
8:43 pm
Kad es atkal būšu viena,
Tad es nogriezīšu matus

(comment on this)

1:02 pm
http://www.youtube.com/watch?v=Yu58-2UiA1k

Šorīt ir burvīgs,burvīgs rīts.
Neskaitot visas nebūšanas,kas ar mani ir atgadījušās pēdējo dienu aikā, kad man gribētos mesties ceļos un smagi raudāt, es tomēr atradu kaut kādu staru.
Labi tā neies.. mēģini lasīt vēlrezi un obligāti uziec to mūziku fonā (alanis morissette-mercy)

Malkoju savu ik rīta tēju.
Nedaudz vēlākā rīta stundā šorīt brokastoju. Rīts jau solījās būt pavisam jauks,jo aiz logiem jau bija redzama viegla atvasaras saule.
Katrs rīts ir īpašs, bet tad,kad vari atļauties nedaudz ilgāk pagulēt savos baltajos palagos, un saule spēlējas ar saviem stariem iespīdot caur žalūziju spraugu.
Bija viegla asara uz vaiga, mazs rūgtums,kas sakrājies. Uzvilku savas skriešanas botas un devos izskaust savu nebūšanu.
Pie jūras bija tik jauki, rāms vejšs un vēlu rīta pastaigu cienītāji. Apmetos uz kāda soliņa sasildīties. Un domas slīdēja un skanēja man ausī balss,ka viss būs labi.
Un es nevaru nepriecāties arī par šodienu, par nolādētajām problēmām, par nolādētajām sāpēm,kas krājas manā sirdī,par visu.
Jo es zinu, jo es tik ļoti zinu,kā vēl neviens cits un ticu, ka katram sava laime,jo katra cilvēka dzīve ir dārga, un tas man tikai liek padomāt un pasmaidīt, par to ,ka man ir šī laime dota šeit un tagad atrasties.

(comment on this)

Wednesday, September 11th, 2013
8:54 pm
Ja es gribu tev ,
tad tevi visu
Ne tikai tavu ķermeni šeit,
bet tavu dvēseli un domas te.

(comment on this)

Thursday, September 5th, 2013
11:16 pm
Es varētu stāvēt mūžam ilgi tā kā šovakar.
Pie jūras, neizsakāmi skaista saulrieta apmirdzēti, pie viļņu čalošanas, viņa silto roku apskāvienos.
Ar skūpstiem neapdalīta ,es šovakar ar nesīkstošu smaidu varu gaidīt nākošo dienu.

(comment on this)

5:09 pm
Sievites,sieviets,sievietes.
Kas ir viņu problēma?
Tiešām nevar nedomāt sarežģīti?
Tad kad nevajag, tad fantāzija strādā tīri lieliski!

(comment on this)

Tuesday, September 3rd, 2013
9:20 pm
Es šodien nopirku ziepes.
Nopirku nevis savāriju.

Bieži tā negadās, bet labāk šādi.
Nopirkt, nolikt un lai stāv kādu brīdi,
lai kāds tik nepaslīd.

(comment on this)

Monday, September 2nd, 2013
7:16 pm
Tikai mazu brīnumu
sev rokā tvert
pasaules elpu ieraudzīt
Sajust to un atbrīvot

Cik daudz vien slēpjas
mazās lietās
Cik daudz vien
cilvēks spēj to tvert

Mazi brīnumi un skaisti mirkļi
ikdienas spēj iekrāsot
Iemirdz acis
Notrīc rokas
Smaids līdz zvaigznēm mirdzoš kļūst

(comment on this)

Saturday, August 31st, 2013
6:46 pm
ES arī gribu būt skaista, vai tas ir par daudz prasīts?
-Jā, nolādēts, jā! ( balss no augšas)

(comment on this)

Friday, August 30th, 2013
8:35 pm
Šorīt Viņa acis mirdzēja.
Staroja arī dzīvespriecīgais smaids.
Lūpas vieglā smaidā savilkušās.
Tūkstoš gleznās to uzgleznotu,ja spētu.


Spēcīga sajūta palikusi.
skaisti.

(comment on this)

Thursday, August 29th, 2013
10:59 am
Man šķiet, ka man bail to teikt, bet man vairāk bail no tā ka varbūt bail, bet es,laikam,atkal sāku iemīlēties. Un šoreiz ne pasaules burvībā, ne ziedos, ne lietū, ne vasaras peļķēs, bet Viņā.

(comment on this)

Monday, August 26th, 2013
3:43 pm
Tas patiešām strādā.
Atkal man ir pavisam atdzisusi kafija blakus un visai savāda garastāvokļa sabiedrība.
Ir tādas dienas, tādas pēcpusdienas,kad pirksti vienkārši slīd pa klaviatūru, bez jeb kādas smadzeņu piepūles.
Es atkal mēģinu domāt sarežģīti un vienīgais ,kas man izdodas ir būt sarežģītai savā prātā.
Strādā kas?
Greisirdība. Es domāju,ka mani kāds apdalījis ar šo īpašību, bet izrādās,ka laikam iedevis par daudz.
Nezinu, sprāgstu no domām,ka kāda varētu pieskarties viņa vaigam. Viņa vaigam.. valdzinoši..
Un no tā, es gribu mesties neprātīgi tam visam virsū, būt nedaudz apreibušai no jūtām un rīkoties neapdomīgi.
Es domāju vienmēr. Vienmēr.

(comment on this)

Sunday, August 25th, 2013
9:29 pm
No sākuma Tev ir vienalga, tad tu sāc domāt un beigās saproti,ka grūti būs tālāk bez tā, kā tev būtu bijis.

(comment on this)

Saturday, August 24th, 2013
10:29 pm
Man gribas šovakar raudāt.
Raudāt par visu un visiem.
Aizpildīt tukšumu ar asarām.

(comment on this)

8:48 pm
Jau kādu laiku ilgojos pēc rudens, pēc lietus, vēsā laika un nedaudz vientuļās garlaicības.

(comment on this)

Monday, August 19th, 2013
1:22 am
Cik ļoti tevi drīkst saukt par savu
Vai cik tālu drīkst mīlēt vien maza sirds
Cik tālu roka stiepsies tev pretī
Cik liels smaids tevi gaidīs šeit

Atver savus logus
ieraugi pasaules dāvāto jauno dienu
Paņem rokā bezdelīgu mazu
Paņem puķes,paņem vēju
Paņem smiltis savā saujā
Paņem saules siltumu sev līdz

(comment on this)

Sunday, August 18th, 2013
12:21 am
Tad kad viņš paņem mani aiz vidukļa
Piespiež tik tuvu,ka dzirdu kā skrien viņa sirds
Laikam liek stāties it viss
Un pasaules maigums mum tīrs
Tik nesautīgi mīļš

(comment on this)


> previous 20 entries
> next 20 entries
> top of page
Sviesta Ciba