undo

nezinu, kas man kaiš. nav spēka un vēlēšanās iziet ārā vai atbildēt uz telefona zvaniem.
nav vēlēšanās risināt attiecību jautājumu. noklausos saraustītajos pērmetumos, dumji blenžot grīdā, uz durvīm vai pa logu, paraustu plecus un nejūtos nekā. tieši tas pēdējais mani satrauc visvairāk.
bučoties gribas tikai domās. fiziski, kad ir iespēja, negribas.