Friends

Vai kāds zina, kādi ir noteikumi Tactic spēlei "Iemācīsimies alfabētu"? Tur, kur tipa domino plāksnītes, kreisajā pusē burts, labajā bildīte, kas burtam neatbilst.

Vai ir kāds efektīvs veids, kā izlikt pārdošanā visu bibliotēku vai vismaz visu grāmatplauktu uzreiz? Kas attiecas uz ibook, tur jau nojūgties var, katru grāmatu atsevišķi fočējot. Turklāt mana pēdējā pieredze ir, ka uz grāmatu pieteicās div nedēļas pēc tam, kad mani bija piebesījis tas, ka sludinājums bija stāvējis gadus divus, un es to grāmatu biju atdevusi vienkārši par velti kādam, kam kaut teorētiski varētu noderēt.
Drēbes un kurpes arī kaut kad būs aktuāli. Māja jāpatukšo...

vai variet ieteikt kādu sievieti ar "rūķa balsi" un labu dikciju? vēlams aktrise.

tāda bija vera singajevska, tāda nedaudz ir evija vēbere. vajag ierunāt dažus dzejoļus, kuru autorei bija pasaku intonācija. par atlīdzību.

Šī vakara GY!BE koncerts vienkārši atvēra manu sirdi un dvēseli. Jutu lielu mīlestību pret mūziku, Uz brīdi pat pametu ķermeni. Kā arī pieredzēju tīksmes asaras. Tik šaušalīgi laba, perfekti skaļa skaņa, un caur to paustā instrumentu niansētībā.

Koncerta noslēgums arī bija kas nepieredzēts un sajūsminošs. Katrs mūziķis iecilpoja savu partiju un pa vienam pameta skatuvi. Tad divi mūziķi atgriezās, pieregulējau aparātus un pa vienam tos izslēdza. Un Hanzas Perons, izrādās, ir vieta, kur labi skan rokmūzika (pateicoties koka apdarei?).

Interesanti, ka P.Higs (teorētiskais fiziķis, "higsa bozons", utt.) nomira tieši tajā dienā, kad bija pēdējais saules aptumsums (8.aprīlis):
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Peter_Higgs

es nezinu, kā lai to labi apraksta, bet man ir arvien grūtāk saņemties pierakstīt savas pārdomas par kaut ko, jo manas domas ... kā lai noformulē... karoč... man ir doma galvā... bet tā ir ļoti blīva... vienlaicīgi tajā ir ļoti daudz pārdomu... un ja es to visu gribu pierakstīt... vārdu pēc vārda... tie ir vienkārši nenormāli daudz vārdi. Man vnk rokas neceļas pat sākt. manā galvā tās domas ir tā kā. reizē. tagad. nu, doma par lietu X, konceptu Y. es tam piekļūstu visam reizē, saprotiet? Bet teksts pieprasa izvēršanu, teikumus, viss pēc kārtas jāpasaka. Tas vnk ir pārāk daudz. Es nezinu, vai šo var saprast.
Tā ir vēl viena problēma - kuru nemāku īsti aprakstīt. Un savā ziņā tā IR problēma. Ka manas domas kaut kāda ziņā nav vārdi. Nu. Tjipa ir? Bet tomēr nē? Tā ir tāda saprašana? bāc. man nav ne jausmas, kā vispār to aprakstīt vai nosaukt. vārdi vnk. man ir arvien grūtāk to pārnest vārdos. vārdi ir nepietiekami, TURKLĀT, ja gribu izteikties precīzi VĀRDOS, paturot prātā lasītāju, lai kas tas būtu, man jālieto vēl vairāk vārdi, lai precizētu domu. Lai paskaidrotu, kāpēc šis termins, vārds, jēdziens, lai pamanītu iespējamu pārpratumu un uzreiz arī to paskaidrotu. Lai paskaidrotu, no kurienes manā prātā nāk konkrētais vārdu lietojums vai atsauces, kuras varbūt tikai man liekas pašsaprotamas. Neko nekad nedrīkst pieņemt par pašsaprotamu. Man vienkārši. Tas ir heavy.

Tie pat necenšas kaut kā izskatīties. Tie necenšas pat izskatīties tā, it kā necenstos kaut kā izskatīties. Tur vienkārši nav, ko pateikt. Tas viss mani ļoti satrauc. Viņi ir kaut kas pretējs kaut kam. Ne-kaut kas. Tas nav tas pats, kas nekas. Ja viņu nebūtu nemaz, būtu labāk. Bet viņi ir kaut kas, kā nav. Par to pat nav iespējams domāt. Tas mani tiešām, tiešām satrauc. Kas mani satrauc? Uz viņiem neattiecas nominatīvs. Mani satrauc ne-kas. Tas ir neatrisināms satraukums. Tas ir neizrunājams satraukums. Valoda nav paredzēta tam, kam nav ne subjekta, ne predikāta. Tam ir paredzēta matemātika. Iespējams, šo uztraukumu var atrisināt. Žēl, ka es nekad neiemācījos matemātiku.