pamosties laukos

Apr. 5th, 2021 | 01:24 pm

acis vaļā. 8:30. pagriežu galvu pa kreisi, tur pa logu paveras skats uz kalna nogāzi, koku puduri un dīķa maliņu, pa labi - tu šortos un vilnas zeķēs vāri kafiju. es, vēl samiegojusies, izstaipos kā kaķis, ieritinos atpakaļ segā, pasmaidu un turpinu vērot.

kafija, kāsis un pēc tam rīta joga uz terases dēļiem. nopeldēties aukstā dīķī un rāpties atpakaļ kalnā augšā. silta tēja un apskāviens, un vēl.

tu teici man "mīļā"

un kaut kā tik vienkārši šeit katru reizi pārņem ļoti dziļš miers, tāds miers, kādu nekur citur neesmu izjutusi. es to nesaprotu, necenšos saprast, vienkārši baudu.

izbaudu būt pie stūres, būt mašīnā viena pati un pilnā kaklā dziedāt. un tad pie ģimenes. pēc tāda mierpilna rīta ir tik daudz vieglāk pieņemt visas viņu un arī savas īpatnības, visas savstarpējās attiecības.
olu kaujas, sarunas, pavasara tīrīšana. pāris kilometru mīšanās, aperols pie jūras ar draudzeni. saulriets. pārsaluši pirksti, bet vasaras sajūta. pirts. dejot kailai vecāku pagalmā. duša. vīns. iegrimt tekstos līdz nakts vidum, tad mierīgi iemigt. burvīgi.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Apr. 5th, 2021 | 02:01 pm

cilvēkam man blakus ir jābūt stiprākam par mani. bet tas tikai nozīmē to, ka arī man pašai ir jākļūst daudz stiprākai nekā esmu.

Link | Leave a comment | Add to Memories