nākotnes · atmiņu · pieraksti

Pirmo reizi izrunājāmies ar Dimu, viņš gribēja zināt, kas notika pirms teju 1.5 gada, laikā, kad viņu aizsūtījām atpakaļ uz Ukrainu, jo viņš nevarēja nošķirt iedomas no realitātes. Viņa stāsts bija diezgan biedējošs un tam sekoja loģisks lūgums - nekad nesūtiet mani uz Ukrainu, ja man ir slikti - ieliec mani LKH ( vietējā slimnīca šeit ), man ir apdrošināšana un viss pārējais. Un ziniet kāpēc ? Ukrainā joprojām kā alternatīvu šizofrēnijas ārstēšanai pielieto elektrošoku. Un tā mūsu Dima četras reizes tika "pārrestartēts" un tagad sēž uz zālēm, kas viņu padara visnotaļ dārzenim pielīdzināmu. Vispār, pirms viņam sākās šizofrēnija, viņš bija talantīgākais ģitārists, bet tagad viņš reizēm domās kaut kur aizpeld, kamēr spēlē un kaut kas kļūst neloģisks ne tikai domās, bet arī mūzikā... Varbūt arī tāpēc, ka viņš joprojām salīdzinoši daudz dzer, daudz smēķē gan cigaretes, gan zāli. Šodien, kad izkāpu no sava autobusa, blakus autobusā sēdēja viņš un bezmērķīgi skatījās nenoteiktā, droši vien iedomātā punktā. Atcerējos, ka ir sestdiena - šodien viņš ieņēmis zāles. Nu ja... Uzsitu pa logu un bez skaņas kliedzu - HAVE A NICE DAY! Dima lēnām pazaudēja savu iedomu fokuspunktu, pasmaidīja savu pārlaimīgo dārzeņa smaidu un parādīja man mēli.

Vakar biju Austrijas laukos - satiku savu Keplerstrasses ģimenīti. Fenia runājās vienā laidā ( līdz aizmieg runājot ), Jurijs ir baigais foršais puika - mierīgs un smaidīgs! Nu tā, bija jauki. Vakarā puikas mani piedabūja aiziet līdz parkam, forši tie siltie vasaras vakari, kad ar džemperi un sarkanvīnu bruņojušies mēs sēžam uz mūsu soliņa. :)

Yeeee! Unai šodien ziemassvētki! Ir jauns kompītis, Catoniai jaunas kleitas, žurnāli, grāmatas un šokolādes. Super! ( paldies mammu! :* )!!!!

Riit buus pacinja, jee jee jee... :)

Shodienas plaani ar Catoniu nobruka, bet mees ar Sintiju taa vietaa lai seenjotu atradam mums smukas kleitinjas, apmeklejam paris baznicas, es iegadajos sev jaunu veshinju un vinja sev - kleitinju. Tagad jaaiet uz parku nodoties kreatiivaam idejaam, jo aaraa smuks laicinjsh, kareiz, lai apmekletu parku. Mees dodam ap gradiem 25 + :) Yeeee! Riit unamade dodas uz Obdach apciemot Feniju un vinjas mazo braliti Juri, pabaudit kalnu dabu un varbut - uzshut svarkus ar Lenu. Taads plaaninsh riitdienai. Pasta sutijuma lapu sanjuemu jau shodien, bet pasta teica - nekaa, naaciet pirmdien - atsutijam aatraak lapinju kludas pec. Nu nekas. Uz 'beedaam' brokastiis nopirku sev lashmaiziiti un svaigi spiestu burkanu-apelsinu sulu :) un jaa, man shodien dibenaa iekoda bite un praatu atkal konfisceeja taurenis. Laikam jau ir pavasaris.. :D

Dienas atklajums : http://www.jaymug.com/ Tiesham jaukas, super kreativas idejas reklamas laucinjaa... :)

Taatad, Chehijaa viss bija brinishkiigi, tagad jaasaak mixeet gabali. Koncerts ar jazz trio arii bija dikti jauks. Visaadi citaadi - darbs, darboshanaas vai nodarbiibas. Laiks ir skaists un ir taada neliela ignorances sajuuta pret visu, kas notiek, ne taa - negatiivi, vnk ir mieriigi un neieintereseeti. :)

Bija briinishkjiigs celjojums, tagad jaaskrien nodziedaat viens jazz koncis taa, ka vairaak uzrakstiishu riit! :)

Shajaa briinishkjiigajaa pavasara vasariigajaa dienaa, mees dodamies uz Chehu zemeem ierakstiities. :)

Dokumentu kaartoshana vaacu valodaa man nekad nav patikusi un nepatiks, bet neko dariit. Shiis nedeeljas paarbaaztais grafiks skiet absoluuti neiespeejams, visu laiku kaut ko naakas kaveet, jo vnk ir par daudz daraamaa, bet nu, kaa vienmeer - labaak lai ir par daudz, neka par maz....

mierinsh...

Pilniigs aarpraats... studenti un pedagogi ( cik saprotu, aiz taa visa staav Elulis! ) man ir savaakushi paari pa 700 eiro! No aizkustinajuma apraudajos, dikti skaisti. buus jauna kamera! Tik nesaprotu kam un kaa lai pasakaas...

Shodien iestaadiiju baziliku, paarstaadiiju savu paaraugusho nezkaavinjusauc augu un iztiiriiju dziivokli. Iegaaju arii internetaa un samekleeju istabu sev pashai. Nu taa, jau nu kas. Mammu, liels paldies! Telefons ir superiigs! :)

Lietas saak leenaam kaartoties. Vismaz skolai beidzot esmu regjistreeta. Gaidu, kad atguushu savu Lv nummuru un tikmeer smejos par savu jauno samsung. taada rotaljlieta, bet galvenais, ka piezvaniit var un arii uzrakstiit sms var...
Shodien pieteicos briivpratiigi obligaataja konkursaa, savukaart riitdiena buus unikaala. Studijas ieraksts no 10-16iem, tad 17:00 soundckeck bazniicaa un 19os koncerts. Nu taa neko buus jaadzied... :)

nu jaa... varbuut nebija laimiigaakaa diena shodien, jo nozaga man visu, kas zogams, bet riita puse liidz peecpusdienai bija ljoti skaista. Pastaigaajaamies pa rajonu un bija skaists, saulains laiks. Jauka sagadiishanaas bija taa, ka saaka liit tieshi uz manaam lielajaam skumjaam. Ljoti ceru, ka riit tikshu maajaas un veel es ceru, ka ar pasi viss nokaartosies, jo ir tachu jaadodas uz Chehiju naakoshnedeelj. Kopumaa liels prieks par sheit pavadiito laiku - saaugaam kopaa kaa gjimene un ieguvu daudz jaunus kontaktus un ieluugumus uz citaam foto lietaam ( ar dikti vaargu ceriibu, ka tomeer mans kompis un kamera uzradiisies... ) . Shovakar ar latvieshu meiteneem uzzsitiisim klachu un riit mani sagaida birokraatija ar veestnieciibu un veel vienu policijas apmekleejumu un ljoti ceru - maajas. Iisie, privaatie pazinjojumi :
1) Papu - man viss ir labi, piedod, ka biju kashkiiga kad zvaniiji, bet biju dikti sabeedaajusies.
2) Mammu - paldies par operatiivajaam biljeteem.
3) Krustmammik - nevareeshu paliidzeet ar tavu biljeti, piedod :(

Ceru, driizumaa atguushu telefonus un buus jauns AT nummurs. Zinjoshu sheit.Protams, pashlaik sazvanaama neesmu, taapeec rakstiet epastus un suutiet telegrammas un pasta balozhus.

:)

Izstādes atklāšana aizvadīta. Es gan biju starp trīs tiem, kas jau 23os mājās čučēja. Nebija ballītes noskaņojums. Varbūt es paballēšos šovakar... Pēdējā pilnā diena Berlīnē izskatās apmākusies un lietaina. Grāca un pienākumi gaida,un kā jau ar Mateju nospriedām vakardienas pāratklātajās sarunās - vēl viena nedēļa un visiem sāktu pamatīgi mainīties dzīves, jo 3 nedēļas jau ir pietiekami ilgs laiks, lai sāktu parādīties pieradums pie cilvēkiem, vietas ( skat. iepriekš - mēs visi hosteli saucam par mājām... ). Vakardienas prieciņš bija tas, ka mans darbs tomēr labi kotējas...

Fotogrāfija jau ir pie sienas galerijā A2 formātā un izskatās labi. Ļoti noveicās ar printētāju. No kura arī mēs, meitenes, dabūjām pa skaistai gerberai sieviešu dienā. Ar savu slovēņu kompāniju izbraukājām centru, lai nopirktu putkartonu, rāmjus un citas vajadzīgās lietas. Pēc tam aizstaigājām līdz CO galerijai, kurā bija Arnold Newman izstāde. Ļoti skaisti viss, tiešām forši un ikoniski, bet jau pēc pirmajām 4 minūtēm pilnīgi visu manu uzmanību novērsa mans foto draugs, kuram šovakar pieteicu klusuma un attāluma streiku, par ko protams, pašai žēl, bet kā vajag, tā vajag... Uztaisījām ar šo pašu kompāniju ēst visiem dalībniekiem. Vistas strēmelītes, salāti, krāsnī cepti dārzeņi un uz pannas cepti brokoļi. Kaut kā tā... Laikam jau bēda par to, ka beigu beigās jābrauc prom. Šovakar sēžam hostelī ( kā visus pārējos vakarus ), tikai šodien esam tādi mierīgi, pārrunājam visu, kas piedzīvots un gaidām rītdienas tikšanos ar Janu ( Jan von Holleben ), izstādi un to, kādas sajūtas būs atvadoties....

Ak, Dievs...... Māksla noteikti ir mirusi. Šodien savus darbus prezentēja 3 "mākslinieki", kas atrodas 3 mēnēšu (!) rezindecē Berlīnē un kuriem viss ir apmaksāts un ir gaidām izstāde. Ja TĀ ir māksla un viņi saucas mākslinieki ir divas opcijas. 1) Es negribu būt māksliniece! 2) Es sevi varu uzskatīt par superūberpārāko THE MĀKSLINIECI! Trīs zemē nomestas stundas... Snap shoti no stulbu čaļu ballītēm, kas nav "dabūjuši sievieti", pašportreti ar izstieptu roku, neveiksmīga pastaigas reportāža... tā ir māksla mūsdienās.. Mans vienīgais guvums no šīs dienas ir - es zinu, ka es negribu bildēt viduvējas bildes, ja es kādreiz izstādīšos, es gribu lai darbi vai nu cilvēkiem liek padomāt, vai nu liek papriecāties par to skaistumu, vai nu idejas&kvalitātes spožumu, vai nu labākajā gadījumā - apvieno vairākus no šiem kritērijiem... Tā lūk...

Šodien nodarbosimies ar nelegālām lietiņām. Laidīsim uz pamesto observatoriju, fočēsim naktī un cerēsim, ka policija neieradīsies. Kaut gan, tas ir meža vidū, kam tur ko darīt :)

Šodienas šoks bija par to, kuras bildes tad īsti kuratori izstādei izvēlējās...
Šonakt fočēšu triptiha divas bildes, jo no manis viņi taisa pamatīgi šokējošu un provokatīvu mākslinieci.
Lai gan diezgan banāls veids kā provacēt - ar tīri reliģiska satura bildēm. Nezinu, kāpēc viņi izvēlējās tieši to bildi, kas man ( un citiem ) patika vismazāk... Laikam jau provokācija nav izgājusi no modes.
:)