nākotnes · atmiņu · pieraksti


25. Maijs 2015

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Rasisms, Interstellar soundtrack un zvēriņi
Atradu tv šovu "Naked & Affraid" un noskatījos visas sezonas. Šajā šovā divi kaili, pretējā dzimuma pārstāvji tiek nogādāti kādas necivilizācijas vidū un tiek tur atstāti ar vienu mačeti un krama šķiltavām vai katliņu ( pēc izvēles ). Šādi viņiem jānodzīvo 21 dienu. Jo vairāk skatījos, jo vairāk domāju - cilvēki nevar būt radušies evolūcijas gaitā. Kā var būt, ka viena, tik bezpalīdzīgi nespējīga, ar dabu nedraudzīga un izdzīvotājintingta-netalantīga suga ir teju pārņēmusi pasauli un kāpēc nav nekas pa vidu.

Sežot metro, aizskatījos uz kādu melno sievieti. Viņa, gariem, melniem pirkstiem, izvilka no somas cepumu un iebāza visu mutē. Platais, plakanais deguns mazliet kustējās līdzi mutei, kamēr viņa žļambāja sauso cepumu.

Šodien USA svin Memorial day... respektīvi - urrā karam un armijai. Jūrnieki, baltās formās ietērpušies, iet meitu medībās...

* * *
Ceļā no metro stacijas uz mājām. Memorial Day - karā kritušo piemiņas diena.

Zvirbuļi pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu Ņujorkas ielās. Saulē sakarsušas vāveres skraida pa projektmāju sienām.
"Pārāk daudz atmiņu…" - Kara veterāns Ali notrausa asaru un pārmetis krustu piebilda, "Padies Dievam, esmu dzīvs!".
Vietējais "projektu" kara vadonis, ignorēdams pagaidu pamieru, nošāva 16 gadīgo Džonu ( jo no marihuānas siltumnīcām, kas slēpās zem ķiršu rūpnīcas, esot "nopizģijis mantu" ). Pagalmā saskrēja mazi melni bērneļi, jo neko interesantāku par šo pašu šaušanu jau pa televizoru nerādīja.
Meksikāņu onka, indiešu manierē paklanīdamies mani apstādināja un rādīdams uz vēderu teica "Puika! Man tādu ir septiņpadsmit! Visi no vienas sievas!"

* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena