Otrdien ar Tuomo bijām uz Keith Jarrett koncertu Carnegie Hall. Es jau saprotu, ka ģēnijs un kas ne, bet tomēr - brīvi improvizēts koncerts spīdoši nesanāk arī viņam. Kā Tuomo teica - reizēm izklausās pēc Unas, kas no rīta sacer un spēlē "Tuomo-celies-augšā" dziesmas. To vienu džeza standartu viņam gan arī nevajadzēja ankorā spēlēt, jo.... tas bija izcils. Tik skaists, ka padarīja visu koncertu vēl vājāku. Tomēr mūzika, kas ir kārtīgi izstrādāta, ir daudz efektīvāka.
Uuuun, tāpēc sestdien rāpāmies Carnegie hall balkonā vēlreiz augšā. Šoreiz uz Bjorku. Protams, nostalģisku bērnības sajūtu dēļ vien man šis koncerts patika daudz labāk, tomēr arī stīgu orķerstr(īt)is ir skaisti un Bjorkas dīvainie tērpi un video. Ak jā, video - šis bija labs piemērs tieši pretējam gadījumam no Keith Jarrett. Mūzika ir tā izstrādāta, ka tai līdzi uztaisīti video, kas kā grafiska partitūra paralēli seko līdzi dziesmām. Tomēr, mēs visi esam cilvēki, arī Bjorkai aizmirstas vārdi, vai vijolnieks grib to pauzi uztaisīt garāku un tad nesakrīt kopā ar video. Kas par daudz tas par skādi.
( Tiem, kas nezina par šādiem video - lūdzu jums viens no maniem mīļākajiem piemēriem - https://www.youtube.com/watch?v=4uOxOgm
Piektdienas vakarā mums bija izlaidīgā izklaide - bijām uz burleskas šovu Ņujorkas vienā no labākajiem/vecākajiem burlesku teātriem. Pirmkārt vieta ir ļoti skaista - neliela teātra skatuvīte, tumšas tapetes un smagi aizskari. Otrkārt - dejotājas/akrobātes ir efektīvas - kārtīgs burlesku meikaps, tērpi. Vakara vadītājs stāsta nu ļoti nepiedienīgus jokus labākā burlesku DJ ( ! it's a thing ! ) pavadībā.
Ilgi gan es neizturēju - pietika ar pusi šova, bet vizuāli ļoti krāšņi un interesanti !