Ņujorkas ziemas nepiekāpjas un arī šogad droši vien kārtīgi pazudīs tikai aprīļa beigās. Nu nekas, šodienas prieciņš būs - satikšu Artu. Tā jau ir, ka "domenes produktus" vienmēr jauki satikt. Citiem grūti saprast tādu siltumnīcu. Atliek cerēt, ka tiks iekšā visās skolās un brauks te dzīvoties. Vismaz būs kāds, kas ar mani ( un mini-mani ) runās latviski. Par mini-mani runājot - man tā kā mazam bērnam sirds satraukumā sitas - rīt ultraskaņa. Protams, ka galvenais, ko gribas dzirdēt ir - viss ir kārtībā. Bet iespējams, rīt arī zināšu vai mini-es ir puika vai meitene. Visiem, kam ir "čuijs" šķiet vienādi... nu redzēsim vai visiem ( un arī man ) bijusi taisnība... Jebkurā gadījumā - vārdiņi jau izdomāti un Tuomo apstiprināti kā labi esam. Grūti, protams, atrast kaut ko, kas der latviešu, somu un angļu valodām. Arī pilsonības var būt tikai divas un amerikāņu ir automātiska, tāpēc otra krita par labu Somijai, jo uzvārdu kaujā uzvarēju es ( nu labi, Tuomo nemaz nepretojās un pats tā bija izdomājis... ). Labums tāds, ka angliski rakstāmie vārdi nav jālatvisko... Bet vienu citu kauju es sāku lēnām zaudēt - kauju ar visām biksēm... nekas vairs neder.... |