Pēkšņi, no dzelteniem kokiem sāka krist lapas. Rajons ietērpās biezā, tumīgā miglā. Nēģerbērni nozuda no ielām un spēļu laukumiem. Ugunsdzēsēju mašīnas, kas uzpildījās ar ūdeni, izgaismoja istabu sarkanu un zilu. Brāmsa 4. simfonija lauza ceļu caur griestiem no augšējā dzīvokļa, kurā dzīvo "tas puisis, kas taisa gleznu rāmjus". Iečīkstējās durvis un Tomo ( tā, kas suns ) uzmanīgi pabāza savu purniņu pa šķirbu, lai apskatītos, vai man nav kaut kas ēdams. Ja tikai viņa mācētu arī durvis aiz sevis arī aizvērt...