Ārā vārs sniegs un aukstums kož vaigos... Dienas paiet klasiskajā departamentā deldējot pie klavierēm piestumto krēslu, rakstot mūziku un iesniegumus, atbildot uz visvisādiem vairāk vai mazāk muļķīgiem jautājumiem, apstrādājot bildes un lasot par to, ko man stāstījis Jorgs. Tagad mans metafiziķis nāk ciemos regulāri, starp laiku, ko pavada pie pilsētas slimnīcā lēni mirstošā tēva. Drīz pat es sākšu kaut ko sajēgt no politikas, fizikas, ezotērikas un vēstures... Neko labāku kā viņa kompāniju sēžot Binderā nevar iedomāties... Daudz jālasa pēc tām sarunām, lai varētu izsekot kas un kā...