Darbs kafejnīcā ir smieklīgs un jauks. Divas reizes nedēļā un tā nu es palieku bez brīvdienām, bet vismaz ir regulāri ienākumi.
Vieta ir tāda, kur nāk tikai cilvēki gados ( ar ļoti dažiem izņēmumiem ), lai dienas vidū izdzertu glāzi vīna ar ūdeni un parunātos ar manu šefu - nenosakāmi vecu onku, kurš sācis mācīties vijoli un runā ar tik lielu stīrijas akcentu, ka viņu grūti saprast pat mana gada gājuma austriešiem :D Vietas dizains nav mainīts kopš ... 1928 gada. Nopietni! ( un škiet, ka daži augi arī tur ir kopš tā laika, bet kopš onka vairs nerūpējās par sīkumiem un arī aizmirsa mest ārā, tad zeme paspēja jau iepūt, tāpēc izmetu šo to ārā. ). Vienvārsakot, es uztveru šo darbu šādi - man ir divas dienas nedēļā sava konditorija, kurā man palīdz onka, jo viņš man šad tad palīdz uztaisīt kafijas vai liek smieklīgas lieldienu dekorācijas logos ( divas ārsienas ir no stikla un var redzēt visu placi, tas ir super! ) , bet pārējo laiku viņš pavada dzerot tēju un smēķējot kubas cigārus, kamēr es šrubījos apkārt, cenšoties izdomāt, kā lai izkārto un nomazgā pudeles tā, lai kāds arī gribētu tur kaut ko dzert un mazgājot traukus un puķes ar lielajām lapām, kas noteikti pāris gadus nebija mazgātas. Tagad man galvā ir ideja pierunāt šefu izmazgāt dekoratīvos galdautiņus un aizkarus, jo es esmu diezgan droša, ka patiesībā tie ir balti, nevis dzelteni. :)
Bet vasarā šefam jāiet uz slimnīcu un viņš teica, ka labprāt atstātu kafejnīcu manā pārvaldībā un pāris nedēļām, nu, kā lai nejūtas kā savā kafejnīcā un kā lai nedomā par to, kā lai uzlabo visu ( bet dizainu es vienmēr gribētu atstāt - viss ir SO VINTAGE, cik vintage var būt, i like it!! ) :)
p.s. Ar lielu entuziasmu uzklausiishu visas idejas, ko lai labu izdara vienaa kafejniicaa, kaadus dzeerienus taisiit un vispaar! :)
