Pa vidu ambicioziem purniņiem, pa vidu tiem, kas netiek galā ar savām dzīvēm, tiem, kas nodzeras, vai, nedod dies, narkojas, pa vidu tiem, kam jākliedz visai pasaulei, ka viņiem viss ir lieliski ( tikai tāpēc, lai varbūt tad noticētu tam paši ), pa vidu tiem, kas ir nelaimīgi iemīlējušies vai, vēl trakāk, iemīlējušies laimīgi par to vien spēj runāt ( un visiem krīt uz nerviem zināt, ka tavs mīļotais/mīļotā ir lieliskākā pasaulē ( sevišķi tiem, kas ir nelaimīgi iemīlējušos kategorijā :D ) ) , pa vidu tiem, kas visu pārspīlē - dzīves, sevis izpratnes vai mākslas vārdā, es esmu pelēka ( smuki pelēka ), vienkārša un ļoti atklāta. Dzīvoju savu 3/4 mājsaimnieces dzīvi un nemeklēju neko no tā, kas man ir apkārt. Dienas skaistākais moments - nopirkt smukus salātus. :D
Vakardienas praktizēšanās atklāsme, pa vidu klavieru solo- skaidroju : klausos jazz, mācos jazz un visādos iespējamos veidos esmu saistīta ar šo mūzikas visnotaļ jauko žanru, ka vakar es iedomājos, ka jazz ir tiešām liela daļa manas dzīves... taču pašlaik, teorētiski jazz kontekstā man būtu jāguļ uz operāciju galda ( man labāk patika doma, priekš nākotnes ne-jazz CD vāciņa to aizstāt ar flīģeli :D ), kamēr jazz ķirurgi sauktu : MĒS VIŅU ZAUDĒJAM, MĒS VIŅU ZAUDĒJAM... :) Varbūt tāpēc, ka sasienoties ar visiem māsteriem, man ir piemetušies kompleksi, bet es vairs nevaru ne paklausīties, ne padziedāt, ne paspēlēt neko, kas saistas ar žanru - jazz... Bet tas viss būs atpakaļ 1. oktobrī... :)
die Zeit für Frühstück....