nākotnes · atmiņu · pieraksti

Zemenes, ķirši, mellenes, svaigi saplūktas piparmētras tējai, no kurām vēl stundu smaržo rokas un nebeidzams miers ( starp bērnu klaigāšanu ).
Mīļa man tā mālpils.

Tagad atpakaļ pilsētā, Laura, Anika, Saskija, Jakobīne, Māra un Austra, tāds īsts meiteņu vakars ar kaipirinjām un mojito un daaaaudz sarunām par džezu un džeza mūziķiem. Arīdzan skaisti.

Taču tikai lauki dod to apjausmu, cik ļoti es skrienu caur dzīvi, turklāt, skrienu arī reizēm sabradājot daudz no tā labā un harmoniskā.

īstenībā man domāt, ka visharmoniskāk vajadzētu būt Somijā, lai cik dīvaini tas nebūtu, kur arī gaida dzīvošana laukos un došanās uz atrakciju parku ar somu bērneļiem. :)

Vēlā piecelšanās un slow motion diena. Visu laiku migu ciet. Ar Māriņu aizgājām uz Šreku - esmu mazliet vīlusies joku neesamībā, kārtējo reizi tiek 'izbraukts' uz Runča zābakos asarainajām acīm. Phe...
Pēc tam uzcepu tortillas un paskatījāmies ar pārlēcieniem "Hard candy", protams, filma ir pretīga, bet mūsu sarunu tematiem tā bija ļoti atbilstoša.
Tagad esmu apmulsusi no miera un vienatnes - skatos Jauno vilni - tik tiešām nožēlojami. Gaidu, kad nolādēsies kāda filma.
Indeed, ir piemirsts kā izbaudīt pilnīgu vienatni. Paspēlēju klavieres. Minors vien sanāk. Turklāt jāmācās improvizēt...
:)