nākotnes · atmiņu · pieraksti

Mana dzīve ir raiba šeit, Grācā.
Līdz asarām smieklīgi notikumi mijas ar īstām asarām un pa vidu ne tika labajam, tik daudz labu, krutu lietu notiek.
Pēdējās nedēļas mācība - es esmu pārāk jauka pēc rakstura. Jauka un mierīga. Tapēc mani viegli piekāš, zvana naktīs un stāsta murgus.
Ak, smieklīgi tie mani draugi. Terēza šodien laikam beigsies nost no kauna pret mani. Ko lai dara ar to meiteni, nu...frīkainās meičas... :)
Vispār pēc vakarnakts, esmu droša, ka 5 cilvēki būs ļoti nokaunējušies tur vispār iet.
Pārsmējusies....

Rīts arī ar zvaniem un saldiem tekstiem, kamēr es guļu es smejos par to visu.... A ko man teikt....

Shodien viss, kas saistits ar foto iet galigi skersam.
Nobruka foto kamera, pat ieksha vairs nesledzas, shodien tieshi, protams, jabut divam fotosesijaam. Vienu jau atcelu, ceru, ka dabushu Nikonu no Antonijas prieksh otraas vismaz. Uzskreju virsu ari dazham bildem, kas uzdzina tomer kaut kadu skumju.
Lai nu kaa, kaa jau paredzeju, Tereeza shodien jutas ljoti ljoti ljoti ekstreemi vainiiga, bet kaa jau shai dienai pienaakas, beidzas mobila telefona kredits un tad tas vispar izladejas 2reiz atrak ka nepiecieshams, tapec nevaru vinjai pat neko atbildeet. Tagad seezhu pie kases un garlaikojos. But pardevejam ir iespejams garlaiciigaakais darbs ever, jo shodien nepanjemu gramatu. Cik leenas skiet nieka 2,5 stundas....
:)