Theresa iemeta lielu akmeni manaa daarzinjaa, nee nu, ne jau vinja viena. Taa rezultaataa zvani naktii, pilnigi neko nedodoshas atvainoshanas bez sajutas, ka tiesham zhel un gaidamas sarunas. Nu es jau saku, ka vienalga un smaidu, jo, pienjemsim, ka saglabaat vinju kaa draudzeni ir svarigak, bet, kad bijaam trijataa ar Anju, Anja izradijas vispatiesaakaa un pateica, ko par to visu domaa. Ak, nu gadaas taa. Es ceru, ka iekshejas dusmas paaries un paliks ar tadu pashu smaidu, kads ir uz manas sejas. Netiik vilties cilvekos. Draugos.
Agrs riits ar guloshu Feniju, uztraukumi par to, vai visiem miiljajiem viss kaartiibaa, daudz neatbildetiem zvaniem un nesakarigiem sms, smaidiigu Lenu, kas tamboree cepuri, nokaartots analiizes eksamens, macishanas anglju valodai ar Theresu un Anju un gaidams anglju valodas eksamens un tad un tad un tad.... un tad viss... viena stulba saruna un tad saakas mana vasara ar gaidaamo Maalera otru simfoniju, darbu veikalaa, fotograafijaam un daudz daudz praktizeeshanos.