nākotnes · atmiņu · pieraksti


29. Maijs 2010

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Feniai niķu diena, īdēšana un no galda nomests, tagad 6 gabalos sašķīdis tumši zilais šķīvis. Zaļie salāti ar etiķi un eļļu. Šķīstošais C vitamīns. Brokastis. Puse ābola. Izskatās kaut kā pārāk veselīgi, bet etiķa skābums ļauj siekalām saskriet mutē. Vakariņas pie Nikolo&Nikas. Viņi ir tā kā Uldis&Krista vai Pauls&Valērija. Viens no tiem skaistajiem pāriem. Eva vakar sastrīdējās ar Jeremy ( gluži smieklīgu iemeslu dēļ ) . Eva ir tāda pati kā Monta - ļoti daudz līdzību. Tikai Eva tin cigaretes un nekad laikā nekrāso matus, ļaujot dabiski brūnajiem ievlikt svītras starp blondajiem. Vakar Antonija koncerta starplaikā pieskrēja pie manis skaļi kliedzot un sākot rakāties pa manu somu, jo viņai vajagot tamponu, lai gan manus iebildumus, ka man to nav un, ka nav īsti pieklājīgi rakāties pa manu somu un ņemt ārā lietas viņa nedzirdēja, ar smiekliem piepildot visu telpu, tālāk stāvēja Toms un bez īpaša entuziasma, smēķējot vēroja mūsu skaļo un nejēdzīgo ārdīšanos. Atnāca Anette un es sevi deklarēju kā neitrālo valsti. Nevajag prasīt viedokli man par strīdīgiem jautājumiem, jo tad es teikšu kā ir, es laicīgi atkāpos. Koncerts jauki blāvs vai blāvi jauks, nezinu. Ļoti ērts, lai domātu, dzertu sarkano kolu un neiedziļinātos. Sheila Cooper, btw. Jauku dienu. Jums, man, vispār.
* * *
Ja vien varētu skaisti nolaisties uz zemes un reizēm man šķiet viss notiekam tik trakoti ērmoti, ka es pilnīgi vai sagribēju būt pilnīgi parasta, viduvēja cosmopolitan auditorijas beibīte ar ambīciju augstāko punktu - noslēgt fiktīvu laulību ar kādu mēreni turīgu ārzemnieku naudas dēļ un strādāt par manikīri brīvajos brīžos...
Ir dīvaini par to domāt, bet es reizēm gribētu būt vienkāršāka un parastāka.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena