Ja vien varētu to visu kaut kā atrisināt, nebēdāties, nebēdāties par to, ka citi ir bēdīgi un nebēdāties par to, ka dzīvē, tāpat kā mūzikā nevienmēr viss notiek tā, kā gribas. Noveļu vainu uz hormoniem. Tā vienkāršāk. p.s. Sūtu mīļus sveicienus Stadēm un Buševiciem/Kračenko :) :* |