nākotnes · atmiņu · pieraksti

Jurajs ir iespējams dvēseliski siltākais un gaišākais cilvēks, ko es esmu pazinusi.
Nezinu no kurienes viņam tāda enerģija un pozitīvisms, bet tas ir jauki, ka ir tādi cilvēki.
:)
Gribas cerēt, ka, teiksim, arī pēc 10, 20, 30 gadiem, kad netīšām satiksimies kādā NY jazz klubā pēc saviem supergigiem, viņš dalīsies savā gaišumā.

Nolēmu sev padarīt šo dienu interesantu un nesēdēt mājās.
Pirmais piedāvājums bija kāpt kalnos.
Bet negribējās pusdienas nīkt mājās, lai sagaidītu zemāku sauli.
Tā vietā pati pastaigājos, kā arī uzkāpu Šlosbergā.
Mūra ( mana jaunā Daugava ) šodien beidzot mainījusi krāsu.
Zilizaļa. Smaržo (?) pēc zivīm un ātra kā vienmēr.
Tad nodevos aktīvais kāpšanai.
Skaisti skaisti skaisti. Dārzs, zālīte, dzelteni ziedi, akmens krāvumi, vertikālais kāpņu labirints.
Nenormāli karsts. Pat krekliņā bez rociņām.
Kalna dievnidu puse. saule. Sēdēju, lasīju Koelju un karsējos.
Vakarā ar Juraju dosimies iekarot kādu katoļu baznīcu.
Tīri intereses pēc, kā tas viss notiek Austrijā ( lai gan nesapratīsim ne vārda ) un
tapēc, ka no rīta 8os negribējās iet un tapēc, ka šodien man ir jādara lietas, ko es parasti Grācā nedaru.

Bijām ar Juraju kādā katoļu baznīcā. Skaistā, lielā un ļoti aukstā.
Luckily katoļiem ( dīvainā kārtā ) šie pasākumi ilgst tikai 45 minūtes, tapēc izdziedājāmies ( jā, 20 minūtes vismaz aizņem dziedāšana ) un devāmies iekarot Grācu.
Izstaigājāmies, gaiss kā vasarā, TIK forši.
Un, protams, kā labam draugam pienākas, ar viņu var izpļāpāties labāk, kā ar jebkuru meiteni.
Un izsmieties, jo mēs esam muļķīgi smieklīgi.
Un mašīnā skaļi klausīties Mayeru un pārspriest baumas par Jorga aiziešanu no darba Grācā.
Ļoti pozitīvi pavadīts laiks.
Ak, jā, un kad pie mājām satikām Andy, es viņam apkritu ap kaklu tā, ka apgāzām 3 divriteņus. haha.
Jautrība.
:)