P.Koelju „Veronika grib mirt” pagaidām palika plauktā (neteikšu - kurā;)) tikai tāpēc, ka nespēja konkurēt ar svaigākiem izdevumiem, runa tikai par izdošanas gadskaitļiem. Nekā sarežģīta.
Nu tā, pirmās grāmatas nosaukumu jau gandrīz aizmirsu:)
To, kuras nosaukumu jau aizmirsu (kopš izlasīšanas pagājušas divas nedēļas, ne vairāk), bija „Nelabais un senjorita Prima” – nevaru izskaidrot iemeslu, gan jau, ka pasniegšanas maniere vainojama:); galvenā doma, kas man iešāvās prātā, pareizāk, beidzot sapratu, kāpēc bieži ir dzirdams, ka katram ir ieteicams izlasīt Bībeli. Nekad nespēju saprast, nebija arī vēlēšanās. Tagad zinu atbildi, tieši izlasot šo grāmatu, jo runa ir par labo un ļauno, tāpēc domas ap to vien:). Katram jāizlasa Bībele, jo visiem ir kaut kādi eksistenciāli jautājumi, bet katrs var atrast Bībelē atbildi tieši sev, jo lasot to, katram būs sava interpretācija, tāpēc arī atbildes radīs sev pats, varbūt domās, ka unikālas, tās vienmēr būs skaidrojošas un individuālas tāpēc, tā ir kā tāda sapņu grāmata ar atslēgām, ja tās tur grib atrast. Kāpēc tieši par Bībeli? – nezinu. Neesmu šajā jautājumā fanāts. Radās vienk. tādas asociācijas.
„Vienpadsmit minūtes” – seksam patiešām ir nozīme cilvēka dzīvē; nav runa par to, cik būtiska un - kas tas vispār ir:); atkarīgs no profesijas, arī:)).
P.S.Lasās ļoti, ļoti ātri. Vai iesaku? – manuprāt, dažreiz bik triviāli (riebjas man šis vārds, sagribējās vienk. bik palietot), bet ātri aizrauj. Atziņas arī jau ir „kaut kur dzirdētas”, tāda sajūta ir. Ir lasīts kaut kas daudz sarežģītāks, līdz ar to - interesantāks, te nekāda piepūle nav jāpieliek, var vienīgi pārlasīt un pasvītrot atziņas, kuras, šķiet, nav īpaši oriģinālas, bet brīnišķīgi saplūst ar sižetu, nez’, tulkojumam arī varbūt ir kāda vai pat īpaša nozīme. Saku tikai to, ka iekšējās cīņas ir aprakstītas normāli, ir bijis lasīts kas spilgtāks. Nav jau arī katru dienu jālasa sirdi plosoši gabali:), citādi sanāk, ka visu laiku vajag tikai mocīties:).
*Lasīt iesaku! Sliktāk nebūs, padomāt arī liks, turklāt modīgi (- vismaz pirms kāda laika, nelasīju, tāpēc šķiet modīgi)!:)
Nu tā, pirmās grāmatas nosaukumu jau gandrīz aizmirsu:)
To, kuras nosaukumu jau aizmirsu (kopš izlasīšanas pagājušas divas nedēļas, ne vairāk), bija „Nelabais un senjorita Prima” – nevaru izskaidrot iemeslu, gan jau, ka pasniegšanas maniere vainojama:); galvenā doma, kas man iešāvās prātā, pareizāk, beidzot sapratu, kāpēc bieži ir dzirdams, ka katram ir ieteicams izlasīt Bībeli. Nekad nespēju saprast, nebija arī vēlēšanās. Tagad zinu atbildi, tieši izlasot šo grāmatu, jo runa ir par labo un ļauno, tāpēc domas ap to vien:). Katram jāizlasa Bībele, jo visiem ir kaut kādi eksistenciāli jautājumi, bet katrs var atrast Bībelē atbildi tieši sev, jo lasot to, katram būs sava interpretācija, tāpēc arī atbildes radīs sev pats, varbūt domās, ka unikālas, tās vienmēr būs skaidrojošas un individuālas tāpēc, tā ir kā tāda sapņu grāmata ar atslēgām, ja tās tur grib atrast. Kāpēc tieši par Bībeli? – nezinu. Neesmu šajā jautājumā fanāts. Radās vienk. tādas asociācijas.
„Vienpadsmit minūtes” – seksam patiešām ir nozīme cilvēka dzīvē; nav runa par to, cik būtiska un - kas tas vispār ir:); atkarīgs no profesijas, arī:)).
P.S.Lasās ļoti, ļoti ātri. Vai iesaku? – manuprāt, dažreiz bik triviāli (riebjas man šis vārds, sagribējās vienk. bik palietot), bet ātri aizrauj. Atziņas arī jau ir „kaut kur dzirdētas”, tāda sajūta ir. Ir lasīts kaut kas daudz sarežģītāks, līdz ar to - interesantāks, te nekāda piepūle nav jāpieliek, var vienīgi pārlasīt un pasvītrot atziņas, kuras, šķiet, nav īpaši oriģinālas, bet brīnišķīgi saplūst ar sižetu, nez’, tulkojumam arī varbūt ir kāda vai pat īpaša nozīme. Saku tikai to, ka iekšējās cīņas ir aprakstītas normāli, ir bijis lasīts kas spilgtāks. Nav jau arī katru dienu jālasa sirdi plosoši gabali:), citādi sanāk, ka visu laiku vajag tikai mocīties:).
*Lasīt iesaku! Sliktāk nebūs, padomāt arī liks, turklāt modīgi (- vismaz pirms kāda laika, nelasīju, tāpēc šķiet modīgi)!:)