Ķēms

Kura kuru pārspēs - Mērijas Elizabetes Kalniņas grāmata "Uguns un pulveris" Karīnas Račko grāmatu "Es neesmu tava" vai otrādi? Maksā, ja nemaldos, vienādi:-), tēmas, pieļauju, pārklājas.
P.S.Netaisos lasīt.

nebūtu pat iedomājusies, ka lasīšu, bet sāku, lai sev pieliktu punktu ar iepriekšēju spriedumu par nekur nederīgām padarīšanām, t.i., lasīt Mika Ozoliņa grāmatu "1001 GURU", to nodaļu, kas ir par baltu velti lasāma; jā... Tā neko, lasāmi, tuvojas biogrāfijai, bet laikam puķaini, tāpēc nav biogrāfija:-), nezinu, man tā bezmaksas nodaļa patika izklaides ziņā, bet nav īsti intrigas, laikam ar' nevajag:-) P.S.Iespējams, turpināšu lasīt, bet ne tagad.

Tagad lasu H.Murakami “Vienskaitła pirmā persona” stāstus, teikšu - laba, vietām atgādina Gabriela Garsijas Markesa mistisko vienkāršību bez konkrētām atbildēm stāstā bez beigām:-)

Lenas Divani “Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa menuāri” - jautrs lasāmais bēdīgiem prātiem:-)

Izdomāju, ka Karlosa Ruisa Safona "Eņģeļa spēle" tagad nelasīšu, citādi esmu pārāk aizrāvusies ar vienu stilu. Atradu, un nu mans nākamais favorīts, jau ķēros tam klāt, ir - Григорий Служитель - "Дни Савелия" (pat iegādājos grāmatnīcā, pasūtot:-)), esmu sajūsmā par to, sarakstījis aktieris, kas, kā atsauksmēs rakstīts, attīsta skatījumu, uzdūros pavisam nejauši, meklējot Haruki Murakami "Uzvelkamā putna hronikas", t.i., lai pārietu uz klasiskām vērtībām, pēdējo arī atradu.

Debesu gūsteknis, Karloss Ruiss Safons - beidzās, žēl, tādu var lasīt mūžīgi; tagad plānā - Eņģeļa spēle, nevar pat piebremzēt:-)

Viss, saslimu ar Karlosa Ruisa Safona “Vēja ēna”, pieķēros nākamajam - “Debesu gūsteknis”, esmu pazudusi:-)) P.S.Ātrumus uzdzina tikai uz beigām, bet forši viss beidzās, stils - ļoti nomierinošs, āķis arī darbojas:-), jauki! Patika periodiski ienirt pavisam citā pasaules spogulī:-)

Iepatikās pateicība grāmatas sākumā: “Rodolfo - vinš pats zina, par ko.”. No krieviski tulkotās “Bungu āda” (Arturo Pérez-Reverte). Pavisam nejauši uzkūlos uz registrētā nosakuma Mollete de Antequera, kas pieminēts vina grāmatā; cik brīniškīgs apraksts par maizi ir registrētā nosaukuma publikācijā, pat gaisīgums pieminēts. Registrētā nosaukuma registrācijā ir pateikts par pieminēšanu grāmatā, interesanti sanāca, bet par maizi tik tēlaini nosaukuma (attiecas uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām) publikācijā... jauki. Visinteresantākais, ka šo sāku lasīt pirms vismaz pieciem gadiem, nometu, pārāk sīki viss aprakstīts, bet šodien pacēlu atkal un pat atceros, par ko tur bija, atkal negribas turpināt... (par maizi: eur-lex.europa.eu; Google meklēt: “bungu āda arturo pérez reverte”)

Iesākta “Vēja ēna”, pagaidām sapnaini bērniškīga

Haruki Murakami “Kafka liedagā” - dīvaina, aizkēra un ar skumju noti beigās atlaida:-), laba. Vairāk.

“Lasītājs vilcienā 6.27” - tāds uzrāviens beigās, laba vasarīgam noskaņojumam.