Ķēms

Atkal noslimojàm nepilnas 2 ned., man visu laiku ir brīvdienas, bezdarbniece 😃

Laikam nav laba doma - pàrsūtīt Tiesībsarga atklàjumu, ka bèrnudàrzà dienas miegs nav obligāts, t.i., nevar uzspiest, dārziņa čatà ar personālu😀

Sapņoju par “Straume” noskatīšanos!

Kronis visam ir tas, ka dārziņā viss personāls slimo, rīt dārza atkal nav😊; ko man tagad darīt? Pilnīgi sviests😊 Kādu pārbaudes laiku šādi var izturēt, ja man darbs jākavē…

internetveikalā iegādājos džemperi ar piešūtu blūzes apkakli un blūzes apakšu. Bāc, nu kas tas ir? Piešūta apkakle sprandas zonā, bet pārējā daļā domāts piepogāt. Galvenais āķis ir tāds, ka nevar uzvilkt pāri galvai, ja apkakli, pirms uzvilkt, iepriekš piepogā klāt pa apli, vienk. galva nelien iekšā😃. Diena sākusies izcili. Drēbes jāpērk internetveikalos, jo nav laika staigāt pa bodēm, tā gadās😊

Jautri izklausās - policijai atļaus notriekt dronus. Vispār jau sen bija jābūt normālam regulējumam ar visu pakaļdzīšanos un notriekšanu vai apdullināšanu 😊 P.S.Tā padomāju - bet tie droni taču ir baigi smagi, ķert kādam arī vajadzēs, kad kritīs😀. Nebūs nekādu notriekšanu, reāli, kurš atbildēs par līķiem zem drona? Tas ir melnais humors.

jā, tā kolēģe aiztinās un, vispār, gandrīz visi aiztinās, bet man algu pacēla😊 Un atkal man ir savs kabinets😀

mana galvenā atziņa - gadiem nav nozīmes😃; ja vajadzēs, būs vien jāskrien un jādejo😊, pilnīgi vienalga - rīts vai vakars.

Tikai aptuveni trešdienās ierakstos normāli dzīves ritmā, normāli ir izgulēties netraucēti vismaz līdz plkst. trijiem naktī. Visu nakti no 31.12. uz 01.01. klausījos - vai bērns vēl elpo, smagi ar iesnām bija. Nezinu, ar ko beigsies mans pārbaudes laiks, ja man katru mēnesi ir B lapa… Iesāku kaut ko, jāskrien, jo nezinu, vai rīt būšu😊; murgs kaut kāds - kā aiziet uz bērnudārzu, tā atkal iesnas, mani tas tracināt tracina. Kuriozs, bet man vēl algu pacēla, neskatoties ne uz ko, kopējā plūsmā. Negaidīti un patīkami😊; galvenais jau ir saglabāt morālo noturību visā šajā murgā, domāju to pandēmisko sēdēšanu mājās, tad drudžaino skriešanu un nezināšanu, kad atkal priekšā būs “ķieģelis”. Rūķis bērnudārzā biju, dāvanas nesu, vārdu sakot, - esmu labs rūķis😃

Ui, laimīgu Jauno gadu!

ienākot ğimenē bērnam, laiks izbeidzas, vienk. nav. Nav brīvdienu, nav brīvu brīžu, nav izklaižu😀; pagaidām tā. Nekad nevarēju iedomāties, ka naktī varu negulēt un pat kaut ko vērtīgu izdarīt… Ja bērnam ir kaut vai iesnas, tad arī nakts laiks nepieder man, nu gan…

es tagad domāju - pa kuru nakti es beidzot varētu palasīt jauno grāmatu, nevaru atbildēt, jo pagaidām atbilde ir viena - nekad😀; laika nav vispār.

Kas tā tagad ir par modi - nogriezt čolku pilnībā līdz pieres augšdaļai. Nezinu, bet man atgādina neko labu😊; kādām jābūt problēmām, lai ar sevi tā izdarītu…

maratons ir noslēdzies, uzzīmējās darbs inspekcijā un ierēdņa amats, bet man vēl nepielec - kā lai apvieno darbu un bērna adaptāciju bērnudārzā, pagaidām viss norit bez liekas domāšanas par detaļām… Šis jau ir noslēdzies ar visām kārtām un pārrunām, komisijā 4 cilvēki, klātienē; tas bija sakritība, visu iespējamo apstākļu sakritība, ko varētu saukt par vienreizēju veiksmi, laikam gan.

Bet vislabākais joks, ko varēja valstī ieviest mūsdienu apstākļos, būtu - samazināt bērna kopšanas laiku no pusotra gada uz, piem., 3 mēnešiem. Šis piedāvājums ir atklāta, es pat nevaru piemeklēt īsto vārdu - kas tas ir😀. Deklarēt vienu, piedāvāt citu, bet faktiski nepalielinot atbalstu, kura apmēri noteikti jau Ledus laikmetā😀

Ļoti interesants process ir tā kandidēšana uz vakantajiem amatiem valsts iestādēs😊. Pēdējais man šķita visintetesantāk organizētais. Bija 2 daļas - otrā kārta pēc dok. ievākšanas. Nākamajā dienā jau bija nozīmēts tests tiešsaistē, ar kameru un bez palīglīdzrkļiem, pēc tā atsūta kāzusu risināšanai, kura atbilde jāiesūta 24h laikā. Šis bija zvērīgi, protams, ar visiem laika ierobežojumiem. Viena valsts iestāde man atteica tikai dēļ pieredzes neesamības darbā ar: NAMEJS, HORIZON, NEVIS; šajā gadījumā vienk. zinu, ka tests man bija izpildīts ļoti labi, šie man pat komisijas lēmumu ar drošu elektronisko parakstu atsūtīja, bet atbildi vajadzēja gaidīt visilgāk, ļoti ilgi. P.S.Interesanti, kad man apniks visi mani šie eksperimenti?

No viena grāvja otrā - atsūta pašvaldība latviešu bērnam uzaicinājumu uz pašvaldības tiiko krievu bērnudārzu. Vēl nodomāju - ātri gan tā rinda virzās, iemesls ir tāds, ka visi grib uz latviešu bērnudārziem, tā lūk. Brīžiem atgādina senos laikus, tomēr novēloti valsts pārgājusi uz latviešu valodu, tagad viņi (valdība ar saviem lēmumiem) skrien, bet netiks līdzi. Neatbilstība radās no tā, ka izvēloties pašvaldības bērnudārzus (3), kuru rindās stāties, nav jau nekādu piezīmju, ka tas vakar bija krievu bērnudārzs, skaidrs tad būtu, kādu izvēli izdarīt - tālāk no mājas, bet latviešu. Man uz katra stūra kaut kādi netipiski gadījumi😀

Šis varētu būt labs pasākums: GLĀBJAS, KAS VAR ... / Situāciju komēdija, vismaz man tā šķiet😊

atbalstu aizgādības tiesību pārtraukšanu uz laiku, kamēr abi bērni paliek slimnīcā un pabeidz ārstēšanos, protams, saskaņā ar ārstu norādījumiem; nevar saprast vecākus, kas saviem bērniem nedod visu, kas pienākas un ko sniedz valsts, ja līdz tam, ko sniedz valsts, ir cilvēce nonākusi, ņemot vērā progresu, kas attiecas uz iespējamu mirstības samazināšanu, laicīgi potējoties pret to, kas nav radies vakar; nevar normāli uztvert to, ka vecāki izņem no slimnīcas vēl neizārstētus bērnus, domājot tikai par savu pārliecību, tad vienk. nav jādzīvo sabiedrībā, mežā ir daudz vietas, lai gan…

dēļ tā drona sajūta ir reālāka, ka tas viss ir, ja ne te, tad - blakus; patvertnes atkal būs kārtējais biznesa plāns…