Ķēms

Valsts bērnudārzs pie mājām uzaicināja no 1.septembra. Pat netaisos klausīties nekādu kritiku, par ko jau privātajā runā. Manuprāt, noteicošais ir, ka latviešu un pie mājām, gatavojot uz vietas, platība liela - man ar to pietiek😊

Mūsu faborīti ir Freona meitene, Flamingo - dziesmas, un viss, kas saistīts ar kaķi Piko. Par vēlēšanām - novēlēju par tiem, pilnīgi tracinošiem savā veidā, rīkojos pretēji - ne par tiem, kas varētu ar kaut ko patikt😊; drïzāk par tiem, kas izpaužas redzamāk, tas nav Šlesers😊

nevarēju pat iedomāties, ka slodze ir tik liela, ka lēmumus drukāšu neatskatīdamies😊, laika vienk. nav

Es zinu vienu - nekad vairs nenodarbošos ar personāla jautājumiem privātā uzņēmumā, es tās nesauktu par tiesībām😊, nekad darbinieks nebūs cilvēks😀, tīri apgrozāmais līdzeklis arī nav, bet apstākļi ir dažādi gan, jā… P.S.Laikam jāprecizē - īsti nedomāju, ka darbinieks ir mēsls, ne tā, bet gan - arī lielās kompānijas čakarē un, ja darbiniekam galvā nav kalkulators, darbinieks var kaut ko arī nepamanīt, piem., kādu kļūdu, bet neviens jau nesteidzas īsti labot, nav runa par visiem gadījumiem, te pat runa nav kā par resursu, bet gan par pozīcijām, kur darbiniekam visu laiku jāčeko sava situācija. Darbinieks var būt aizvainots, cilvēcīgi, bet tas neko nerisina; nesaprotu - kāpēc darba devējs parasti kļūdās, tā šim savam resursam samazinot kaut ko, ja būtu otrādi…

man tikai nervu sistēma būtu kaut kā jānomierina, nevaru izturēt bērna bļaušanu, kas notiek bez iemesla😀, es varētu pa sienu uzkāpt, bet - kur likt emocijas?

atvaļinājums, ou, jūlijs. Aigustā pirmo reizi ejam uz Leļļu teātri. Dzīve ir interesanta, kad skatās bērna acīm, super jautrība un foršas mantas pārsvarā😀; ksilofons nemaz neizrādījās tik sāpīgi, bungas jau tās nav😊

tagad lasu par to, ko darīt, kad bērns neklausa, ieteikumus disciplinēšanai. Es teiktu - tas ir vājprāts, kas notiek vakaros pēc dārziņa, par rītiem vispār nerunājot, kad neļauju ar pidžamu iet uz dārziņu😀

es te atkal negācijas iemetu, bet man nekā jautrāka nav, ja nu vienīgi - vēlēšanas, tajās, nolēmu, balsošu par tiem, kas man uzmācas profesionāli, t.i., par tiem, ko drīzāk neciešu, bet tas nav šlesers😊

Pirmā sūdzība ir klāt😊; pašam augstākajam, bet teikšu tā - ir dažādas nelīdzsvarotu personu izpausmes, bet uz to fona esmu mierīga kā jūra saulainā un jaukā dienā; tāds gadījums, kur sūdzība būtu par jebko, bet domāju - pareizi ir apturēt šo vienkārši - ar pilnīgu varas dalīšanas piemēru, kad iestāde nav viens un tas pats, kas ir tiesa. Nezinu, ņemšu vērā visu, ko pasniegs, bet persona ir pilnīgi satraukta, ka netiek novērtēta, tad cīnās ar visiem😊 Nepatīk man tikties ar neadekvātām personām, bet noturējos😊, tādas ir, mani neatlaidīs, esmu labs kadrs un pat nelamājos😊

Par atvaļinājumu esmu gan droša😊

5 brīvas dienas atkal, apnikusi jau tā saimniecība😊

žēl, nevaru atrast to rakstiņu, kur cilvēks ar pudeļu vākšanu nopelnījis kaut ko lielu - naudu vai māju, neatceros, tā garāmejot pamanīju iepriekš, bet nevar atrast, vai kāds derīgs padoms tajā stāstā?😊

skatos Internetā video un padomāju - tagad mēs visi kopīgi varētu izmeklēt šo laupīšanu, kino cienīgi😊

Neviens mēnesis nav nostrādāts bez attaisnotas prombūtnes. Nevarēju pat iedomāties, ka bērni slimo tik bieži un ka tā ir norma. Vēl pārbaudes laikā izsniegta veselības apdrošināšanas polise, bet, ja arī gribētu to izmantot, nav laika. Norit mācības, periodiski, pa nedēļai, kas izslēdz tiešā darba darīšanu. Tas viss ir tikai sākums. Ir interesanti, ir dažādība, pat liela tik īsā laikā. Bet nejūtu, kur paiet laiks, ir liela skriešana, darba dienu rītiem sākoties 5:20. Nezinu, kas ir “mierīga pasēdēšana”, ko tas vispār nozīmē? Jā, ir super lieta, kas parādījās nesen, - attālinātais darbs, bet, atkal, pa dienu intensīvi strādāt nevar, jo jāveic pieskatīšanas pasākumi. Kopumā viss ir labi, bet laiks man ir neizmērojama parādība, bez izklaidēm. Nesaprotu vienu - kā man pārbaudes laikā var lūgt kādam jaunajam sniegt palīdzību, jo skaitos līdzīgās pozīcijās, neparasti gan.

Māksla glābj pasauli

Patiesi liels saviļņojums un prieks par Straumes Oskaru! Tik nepateicīgā laikā un tik skaists notikums! Šķiet, ka šis var uzmundrināt garu daudziem pasaulē…

Jācer uz brīnumiem, bet nav taču pilnīga bezspēcība

t tomēr bija jāraksta ar mazo burtu, tur taču nebija nekādas diplomātijas, kas ir dīvaini mūsdienās, ja ir demokrātija, nu tā, ka nevar mierīgi parunāt, bet ir ziepju operas stils

tie bērnudārza vīrusi gan ir izaicinājums, ko nevar regulēt.

februārī man bija tikai 9 darba dienas, 2 x saukti ātrie dēļ temperatūras mazajam; bilance ir tāda, ka katra diena ir īpaša, ja mierīga.