Ķēms

vakar aiz nekā darīt, t.i. no operas: mani pasauca, es neatteicos un aizgāju, pabiju Meladzes koncī. Sasveicinājās ar publiku latviski:), novēlēja Rīgas Dinamo uzvaras u.tml., sakarīgs tāds izklausījās. Dziedāja dzīvajā, neticami vispār, ka tik dabiski vēl ir dziedāt bez palīglīdzekļiem:); publika gan tāda īsti Latvijas garā:)) - maz, samērā maz applaudēja, vārdu sakot - tikai tad, kad jau vairs nevarēja izturēt ieilgušās pauzītes, kad cienījamais saņēma ziedus. Ko lai saka? Nu neko vairāk. Cilvēki gan mazpriecīgi un mazlaimīgi palikuši, viss.
P.S.Muļkības gan sarakstīju, vispār viss ir baisi muļķīgi, arī vakar dalītās Swedbank šokolādes sirdis:), jutos kā 8.martā:))