Ķēms

jā, domāju, ka visām ir pēcdzemdību depresija, lielākā vai mazākā mērā, īpaši par to, ka jātup 4 sienās vai vairākās, nav svarīgi - cik; kad gadās feili, piem., bērns noripo no dīvāna, vispār samaņu var pazaudēt :-), man tā bija, tas ir briesmīgs stāvoklis vairākas dienas, pārmetumi sev u.tml. Jātiek galā ar visu. Ir brīži, kad ir bail iziet ārā :-), bet tas pāriet, cilvēkus gan gribas redzēt un satikt :-) P.S.Kad man no darba kaut ko atsūta, uzreiz jūtos kā cilvēks un atgriežos sliedēs :-). Manuprāt, visnoderīgākās profesijas - aukles un ārsti (jābūt labām algām, lai būtu adekvāta motivācija). Nesaprotu - kā var tik galā ar diviem bērniem, kad ir viens pēc otra, tas ir pilnīgs vāks sievietes personībai, ir pilnībā sevi jāaprok uz laiku, jāaizmirst par sevi. Nebrīnos, ka pēc tam sāk izdot bērnu grāmatiņas, adīt, šūt un tamborēt bērniņiem, jo pilnīgi aizbrauc jumts pa bērnu tēmu ar to, ka sevi vispār ne redzi, ne jūti, rokas, kājas no rīta sāp, vienīgais labi - galva nesāp :-)