Ķēms

Ui, laimīgu Jauno gadu!

Tikai aptuveni trešdienās ierakstos normāli dzīves ritmā, normāli ir izgulēties netraucēti vismaz līdz plkst. trijiem naktī. Visu nakti no 31.12. uz 01.01. klausījos - vai bērns vēl elpo, smagi ar iesnām bija. Nezinu, ar ko beigsies mans pārbaudes laiks, ja man katru mēnesi ir B lapa… Iesāku kaut ko, jāskrien, jo nezinu, vai rīt būšu😊; murgs kaut kāds - kā aiziet uz bērnudārzu, tā atkal iesnas, mani tas tracināt tracina. Kuriozs, bet man vēl algu pacēla, neskatoties ne uz ko, kopējā plūsmā. Negaidīti un patīkami😊; galvenais jau ir saglabāt morālo noturību visā šajā murgā, domāju to pandēmisko sēdēšanu mājās, tad drudžaino skriešanu un nezināšanu, kad atkal priekšā būs “ķieģelis”. Rūķis bērnudārzā biju, dāvanas nesu, vārdu sakot, - esmu labs rūķis😃

mana galvenā atziņa - gadiem nav nozīmes😃; ja vajadzēs, būs vien jāskrien un jādejo😊, pilnīgi vienalga - rīts vai vakars.

jā, tā kolēģe aiztinās un, vispār, gandrīz visi aiztinās, bet man algu pacēla😊 Un atkal man ir savs kabinets😀