Ķēms

man patīk Grēta Tūnberga, bet viñas izvēlētā tēma ir nereāla un mūsdienīga, simpātijas izraisa viñas nopietnība, ar kādu viña uztver notiekošo, bieži vien pieaugušajiem nav ne laika, ne vēlēšanās iedziłināties ilgstoši nerisinātos jautājumos, bet viñai ir laiks pasapñot tādā mērogā, kādu viña apjauš, intetesanti… P.S.It kā bērni atškirtos ar kaut ko šajā (sapñošanas) ziñā:-), tāpēc skatīties uz viñu ir interesanti, nav tipisks gadījums, jo jābūt vēlmei uzdrīkstēties, iespējams, pat nedabiskai vēlmei skriet ar pieri sienā:-); nespēju viñu nopietni uztvert:-); vienk. ieteiktu sākt ar piesārñojumu ūdeños, vismaz tuvākajā apkārtnē, sākt ar pierobežu vidi (vismaz ne mājas apkārtne), bet viña tā nereāli plaši sāka un noteikti domā, ka tieši viña var kaut ko ietekmēt:-). Politizētus jautājumus lai risina bērni:-), lai saka to un uzvedas tā, ko teikt un kā uzvesties pat, iespējams, ētisku un samudžinātu apsvērumu, protokolu u.c. pamatotu iemeslu dēl, nevar atłauties valstu pārstāvji. Grēta piedalās spēlē.

Ja bútu tikai mana uzvēle, uzzīmētu uz skolas sienas Melno kvadrātu, Monu Lizu vai kādu 3D mistisku zīmējumu (jebkurā gadíjumā bez plikiem cilvēku rumpjiem); piem., es to zīmējumu nesapratu, likās - domāta kāda komunikācija, vai?:-)), uz skolas sienas neliktu, jo varētu nesaprast, bet kłūda jau ir tajā apstāklī, ka aptauju neuztaisīja - izvēlieties, cilvēki, ko gribat redzēt uz sienas galvaspilsētā?! Bet mums, izrādās, ir tikai viens mākslinieks:-)