Ķēms

vairs negribas doties uz darbu, pavisam nopietni:-), nekad nevaru pirmdienās morāli būt gatava darbam, ir pilnīgi otrādi! Morāli un garīgi man darba nedēła sākas otrdienās, bet vistrakākais ir tas, ka tagad man vispār negribas strādāt - ne fiziski, ne garīgi:-), pat gribas, lai viss beidzot bankrotē un ir miers:-)), pat morāli jau esmu gatava trešajam vilnim, viss, ar COVID-19 pandēmiju saistītais, ir apnicis pilnīgi un galīgi, visas tās viñu saslimstības līknes, prognozes, draudi - viss ir apnicis. Esmu jau vakcinēta, bet šie lohi šorīt man vēl atsūta reklàmu par vakcinēšanos, lohi - NVD. Cik var jau? Kur notiek datu apstràde? Apnikuši. P.S.Šàdas emocijas - man nozīmē normālu darbdienas rītu:-))

Man ir grandiozs plāns - rīt man būs atvalinājums:-), es to jau no paša rīta izdomāju:-)), nu nevaru es savākties:-))

kad man darbā, garām ejot, pajautāja - vai es arī audzējot gurkus? Atbildēju - nē, pukes. Man īsi pateica - Tu arī noveco:-)), uz ko smejoties pateicu - jā, baigi ātri:-)) P.S.Ko vispār gribēju pateikt. Galvenais, cilvēki, komunicējiet dzīvajā, ejiet ārā biežāk, ne tikai uz veikalu! Es, piem., noguru no tās visas netikšanās, baidīšanās no Covid-19, ilgi iepriekš dzīvojās kā tādā mucā - ne pa labi, ne pa kreisi…